Nerunājot par citiem savienojumiem “debesīs” – dažas vecas, bet labas domas par Venēras un Urāna savienojumu.
Venēra, tak’ ir galvenais reaģējošais faktors, bet mūsdienu realitāte ir diezgan vardarbīga pret to. Pirmkārt ar skaitu – pār Venēru brāžas informācijas lavīna – mums ir jāizvēlas no daudz lielāka faktoru skaita, nekā tas bija senatnē, kas bieži vien ir mulsinoši. Un daudzi vienkārši nezin, ko īsti grib un kas viņam ir labi, un seko nevis saviem [bioloģiskiem, estētiskiem vai būtības] kritērijiem, bet vides kritērijiem, kuras daļa viņi grib būt [bariņā drošāk].
Otrkārt, tirgus un sabiedriskas vides rakstītie un nerakstītie likumi reglamentē mūsu emocionālās reakcijas atbilstoši lomām un funkcijām, nevis, jau atkal – saviem bioloģiskiem, estētiskiem uc. kritērijiem.
Treškārt: it kā forši – mūsdienu sabiedrība ir pozitīvi orientēta. Sabiedrisko dzīvi un biznesu tas ļoti atvieglo, bet priekš Venēras ikdienā tā ir slodze. Gan distances regulēšana – tikai distance ļauj Venērai ar visiem būt laipnai. Gan daudzie ikdienas kompromisi, no kuriem daļa vienmēr ir virves akrobāta balanss. Gan tas, ka bioloģiski normāla Venēra ir negatīviste – [kaut vai veselības ziņā, nemaz nerunāju par garīgo pusi] atteikumiem vienmēr jābūt vairāk nekā piekrišanai. Princesītei ir jāizvēlas vienu precinieku, bet pārējiem jāatsaka – traki, ja visiem jāpiekrīt, bet vienam atsaka. A ko darīt, ja precinieki nebrauc? Vienvārdsakot ir daudz un spēcīgi faktori, kas liek cilvēkam uzmīt savai Venērai uz kakla…turklāt, taisot smaidīgu ģīmi.
Un lūk, patlaban savienojums ir ar Urānu, un mēs zinām, ka Urāns savienojoties ar jebkuru planētu mudina pārkāpt nosacītās robežas, pārvarēt “komforta zonu”, iziet no stereotipu rāmjiem, kam rezultātā jāuzlabo Venēras funkcijas – gan asinsrite, gan jāsekmē pareiza izvēle, gan jāpalīdz mainīt attieksmi, gan jānes kaut kāda brīvības dvesma.
Un tam jānotiek atbilstoši katra kartes unikalitātei - to kaut kā aspektē Venēras un Urāna savienojums "debesīs".
