Viena no mūsdienu atšķirībām salīdzinājumā ar seno astroloģiju ir klienta tips, kas izmainījies par 180° grādiem – :) mūsdienās, tā ir sieviete. Gan viduslaiku, gan antīkajā astroloģijā, tas bija vīrietis. No tā ļoti daudz kas izriet.
...piemēram, tas ka konsultācijas dominējošā stihija ir ūdens :)
Par to ūdeni. Pozitīvais ir tas [laikam pateicoties sievietēm], ka astroloģija jaunākajos laikos ir spiesta pievērsties cilvēka iekšējai pasaulei, pārskatīt senos priekšstatus piemēram par 12.nama simbolismu - šo ūdens stihijas vietu. Tā tak' ir refleksijas vieta. Vieta , kurā "satek" visa namu cikla iespaidi un tiek apstrādāti, līdzīgi, kā miegs apstrādā dienas iespaidus. Ne velti senajos priekšstatos ar 12.namu saistīja bēdīgas lietas. Bet taču nav normāli, ka beigās ir "murgs". vai ne...
[piezīmei: Ass 6.-12. ir funkcionalitātes ass, kur 6.nams - raksturo fizisko funkcionalitāti, bet 12. - psihisko. Un teiksim, veselības traucējumā noteikti piedalās abi]
No otrs puses: senais astrologs konsultēja vīriešus, turklāt tos, kas kaut ko varēja. Un senie astrologi nevarēja atļauties būt vāji jautājumos, tipa: Ko-Kad-Kā [darīt], viņi nevarēja sākt moralizēt, mierināt vai mācīt dzīvot, ja klients gaida atbildi uz jautājumu "kad iziet jūrā?" vai "kad pieteikt karu?" utt.
