LV > Astroloģija

Par "ļaundaru" laimēm un "labdaru" nelaimēm

(1/2) > >>

Simon:
Par "ļaundaru" laimi

Gan jau tas kaut kur jau bija…senajiem astrologiem bija divas laimīgas planētas [Venēra, Jupiters] un divi nelaimīgi ļaundari [Marss, Saturns].
Taču dzīvā astroloģijā mums jāsaprot, ka jebkura planēta saistīta gan ar nepatīkamam, gan patīkamām norisēm. Un pat kādu laimi. Turklāt ne ar vienu vien.

Un lūk, “mazais “nelaimīgais” “ļaundaris” [Marss] ir saistīts ar kustības prieku, kuru sevišķi spilgti izjūtam, ja gadās kādu brīdi pavadīt nekustīgi. Nu katram tak’ ir pazīstams darba prieks. Fiziski normāli cilvēki ar sportu nodarbojas tādēļ, ka tas dod prieku. Ir patīkami just muskuļaudos spēku. Laime, just, ka kaut ko vari. Es teiktu, ka Marss saistīts ar mazo varas laimi – varēšanu. Un vēl ir tak’ patīkami cīnīties un sacensties, un ir izcīnītas uzvaras laime. Nu un visbeidzot: par cik Marss, tāpat kā Venēra ir ļoti piesaistīts dzimuma specifikai, būt vīrietim, kas spēj darīt savu sievieti laimīgu – ir tāda laime.

Lielais “nelaimīgais” “ļaundaris” [Saturns] saistīts ar specifisku latvieša laimi – kad visi liek mieru... :) Bet ir laime, kad redzi, ka viss ir tiešām KĀRTĪBĀ. Ir laime, kad var atbalstīties uz kaut kā stabila un droša. Ir laime, atgriezties normālā ritmā, it sevišķi pēc kāda izrāviena vai kritiena. Ir laime just ka ap tevi ir nevis bezmugurkaulnieki, bet cilvēki uz kuriem var paļauties, cilvēki, kas tur vārdu, ja sola, vai, cilvēki ar principiem. Un vēl: ir tāda Vecās Derības cilvēka laime – apzināšanās, ka Dievs izpaudies caur likumu…

Simon:
Loģiskais turpinājums – par nelaimīgiem “labdariem”

Mazais "labdaris"

Ja salīdzinām “mazo ļaundari”[Marsu] ar “mazo labdari"[Venēru], tad Venēras “teritorija” ir lielāka un sarežģītāka. Nu kaut vai tādēļ, ka lielākais cilvēka orgāns ir āda, taču Venēra organismā atbild ne tikai par ādu, bet arī par venozajām asinīm, nierēm, kaklu, reproduktīvo sistēmu.
Tālāk: Venēra ir cieši saistīta ar jutekļiem, un attiecīgi, sajūtu gammu no baudas līdz riebumam.
Tālāk: Venērai ir plaša pārstāvniecība jūtu līmenī saistībā ar atbilstības-neatbilstības pārdzīvojumiem un izvēles brīvību.

Visbeidzot : uz Venēras turas visa sociālā komunikācija un dzīves dizains.
Tādēļ Venēras problēmu ir daudz, tās ir dārgas un sarežģītas. Atšķirībā no Marsa, kuram problēmu nav, bet  ir vieglāki vai grūtāki uzdevumi,  uzvaras vai sakāves… Marss ir vienkāršs puika, ar vienkāršiem, kā āmurs, risinājumiem.  Neērtu situāciju – emociju, izjūtu, pārdzīvojumu līmenī, viņš parasti piedāvā atslēgt kā kontaktvadu, un tā vietā tikpat vienkārši ieslēgt sportisku mundrumu: “eeeei, neņem galvā!” [Marss saistīts ar galvu] un labsirdīgu dunku…piemēram pusaudzei, kurai šoks, ka viņai pumpa naktī uzmetusies uz lūpas un pēc brīža jāuzstājas; vai, meitenei, kas rij asaras no tā zēns tai nepievērš uzmanību; vai sievietei, kuru vīrs pametis un aizgājis pie viņas labākās draudzenes...kaut kā tā.

Marsa vide ar tās asumu un rupjību vienmēr  ir vienkāršāka par Venēras vidi, ar tās “galma intrigām”. Marsa traumas, lielākoties, ir vienkāršāk ārstēt, nekā Venēras traumas. Ar Marsa kariem parasti ir vieglāk tikt galā nekā ar Venēras iekārēm .

Simon:

lielais "labdaris" un tā problēmas

Jupiters, kas pēc senajiem priekšstatiem atradās visaugstāk topā [Olimpā], ir saistīts ar sākotni, kas liek augt, tiekties un sniegties. Pēc kā? Pēc tā, ko saprotam kā labumu un pēc tā, ko interpretējam kā labāku dzīvi [nav svarīgi šai saulē, citā inkarnācijā vai nākamajā dzīvē].

Un parasti, pat ne mēs, bet tie, ko sociālajās zinātnēs sauc par “referento grupu” - uz  viņu labās dzīves interpretāciju mēs paļaujamies, uz viņiem orientējamies un viņu autoritātei sekojam. Un te nav principiālas atšķirības no dzīvnieku pasaules: aitu barā autoritatīvākie auni ved ganāmpulku uz leknajam ganībām. Vilku barā autoritatīvākie vilki ved baru medīt treknos aunus utt., utt.

Taču arī organisma šūnas interpretē izaugsmi - laika gaitā audzējot lieko svaru, kas mums parasti ne visai patīk, bet ar gadiem mums arvien vairāk gribas būt svarīgām personām...
Nu un visbeidzot, tāda izaugsmes interpretācija [šūnu līmenī] kas nevienam nepatīk  - audzēji.     

Jupiters pasauli uzlūko caur vertikālu skalu. No šejienes, teiksim nicinājums vai augstprātība [raugoties no augšas], vai skaudība [raugoties no apakšas], Jebkurā gadījumā - draudzība vai partnerattiecības [kas prasa es-tu līdzsvaru], tā ir problēma. Tādēļ, lai kur kāptu - jo augstāk uzkāp, jo mazāk draugu.   

Olimpa virsotnē var sēdēt tikai viens Jupiters, tādēļ jebkura ticība vai ideoloģija [nu gandrīz] sevi uzskata par vienīgo pareizo, un dažreiz, tā arī saucas:  pareizticība - cita ticība var būt tikai nepareizticība. Respektīvi, iecietība pret citu ideoloģiju - tā ir Jupitera problēma.

Ar katru no "labdariem" [Venēru un Jupiteru] saistīts tāds nepatīkams stāvoklis kā vilšanās. Cilvēks tajā piezemējas pēc jebkuras eksaltētas aizraušanās - simpātiju līmenī [Venēra],  autoritātes vai ticības ziņā [Jupiters] - tās ir kā paģiras pēc skurbuma. Un zīmīgi, ka gan Venera, gan Jupiters saistīti ar asinīm - ļoti iespējams, ka šajos skurbuma stāvokļos tiešām rodas kaut kādi toksīni.

Un beidzot:   
agrajā kristietībā tika noformulēti 7 [dažreiz tek saukti 8] nāvīge grēki, proti tādi, kas ir vissliktākie. Un lūk, lielākā daļa no tiem ir saistīta tieši ar “labvēļiem”, nevis “ļaundariem”:
Augstprātība (Jupiters), Alkatība (Jupiters), Skaudība (Jupiters), Rijība(Jupiters), Netiklība (Venēra).

Simon:
Ok.
Tālāk par Jupiteru [un tā problēmām]. Tiklīdz mēs gribam īstenot ideju dzīvē, vai sekot kādai mācībai, vai, likt lietā kādu teoriju - ir ļoti svarīgs jautājums par metodēm ar kurām tas ir paveicams. Ja idejas nav sajūgtas ar metodēm, vai, metodes ir neatbilstošas, tad
ideja netiks īstenota, vai, teorija tā arī paliks teorija, lozungi tā arī paliks lozungi.
Pastāv teorijas, kuras radītas tikai priekš tam, lai pastāvētu teoriju veidā. Piemēram, priekš tam, lai par tām varētu domāt, runāt, iedvesmoties.

Simon:
Cilvēks ir saliktenis. Cilvēks nav solists, bet orķestris (psiholoģijā šīs cilvēka daļas sauc par subpersonām)

Jupitera ziņā: šīm dažādām daļām mēdz būt pavisam dažādas vērtības un attīstības virzieni. Un cilvēks nereti pat neapzinās cik tie ir ir pretrunīgi un viņš brīnās - kādēļ viņam nesokas. Bet nesokas tādēļ, ka viņš ar vienu roku šķiļ uguni, bet ar otru to dzēš.

Navigation

[0] Message Index

[#] Next page

Go to full version