LV > Astroloģija

Par "ļaundaru" laimēm un "labdaru" nelaimēm

<< < (2/2)

Simon:
Dvīņu-Strēlnieka opozīcija pārnesta planēta sistēmā - tā ir abu zīmju "valdnieku" - Merkura un Jupitera opozīcija.
Un lūk:
Ja Merkurs melo, tad Jupiters - maldina, aizved neceļos.

Simon:
Pastāv kāda Jupitera problēmiņa, ko var saukt par “Jupitera nesaturēšanu”. “Merkura “nesaturēšana” ir kad cilvēks kaut ko uzzin, ko “sagremot” viņš, vai nu nespēj, vai neprot, šī informācija spiež uz viņa nervu sistēmu. Un viņam gribas steidzīgi atbrīvoties no šī spiediena , visādā veidā pavēstot to citiem. Un skaidrs, vai ne, kādēļ, jo mazāk cilvēks sajēdz, [grūtāk “sagremojama” informācija] – jo aktīvāk viņš ar to izpaužas. Lūk,
Tāpat mēdz būt arī Jupitera nesaturēšana (abas planētas ir komplimentāras, jo valda pār pretējām zīmēm). Jupitera gadījumā, cilvēks tver kādu ideju [koncepciju vai vispārinājumu], ko nevar asimilēt, tā spiež, kā gaiss vēderā. Un viņam to gribas kādam sludināt, pamācīt, dot padomu, vai moralizēt.
Starp citu, nu, lielā mērā, agresīva ideoloģiska ekspansija, reliģiju ekspansija vai ticību kari notiek šīs te Jupitera nesaturēšanas dēļ.

Simon:
Jupiters ir saistīts ar vērtējumiem, kuros atšķirībā no Venēras estētiskajiem
[pieklājības vai erotiskajiem, vai simpātijas kritērijiem], Jupitera kritēriji ir saistīti ar jebkādu egregoru vērtību sistēmām – reliģisku, ekonomisku, šķiru, kastu…pat ģimenisku... tādēļ viens no mūsu ikdienišķiem psiholoģiskas slodzes foniem ir “jupiterisks” – mēs visu laiku tiekam vērtēti, mūsu pašvērtība tiek testēta un mēs cenšamies kaut kam atbilst. Šī slodze [kurai parasti viss kas summējas klāt] nevar neatspoguļoties dažādās jupiteriskās slimībās, kas ir visai izplatītas mūsdienās.

Otrs moments: par cik Jupiters pasauli redz caur vertikālu skalu [augstāks-zemāks], arī attiecības viņš arī redz vertikālas, tādēļ kas ir piemēram, draudzība, vai teiksim – mīlestība, to viņš, ja saprot, tad teorētiski, piešķir tiem kaut kādu nozīmi, a var arī nepiešķirt …  :lol:

Trešais: Pašam Jupiteram bremžu nav - viņš izplešas, kamēr neatduras pret kādu Saturna sienu. Šodienas sabiedrības priekšstati ir orientēti uz apetītes karsēšanu un alkatības kultivēšanu – vajag arvien vairāk un vēl vairāk, vai ne…medijiem mīļākā tēma - cik kurš saņēmis. Cilvēki steidzas iegūt…kā bars, kas skrien pakaļ visresnakajiem buļļļiem. Nu un kā nebūs tik daudz liekā svara problēmu, aknu slimību, parazītu organismos?

...Atceraties Eriha Forma, kādreiz slaveno grāmatu “Būt vai Piederēt”, retorisks jautājums: kurš no abiem stāvokļiem interesē Jupiteru?
Tradicionāli astroloģijas tekstos Jupiteru parasti raksturo saistībā ar, sauksim tās par brahmaņu kastas vērtībām - morāli, ideoloģiju, reliģiju, izglītību, kultūru...
Bet katrai kastai tak’ ir savi Jupitera kritēriji: kareivju kastai savi, tirgotajiem savi, zemkopjiem savi, proletariātam savi ... kriminālā sabiedrībā - savi.
Bet loģiski, ka pasaulē vispār, mūsu, “tirgus laikmetā”, valda tirgotāju kritēriji. Un, starp citu, tie nav tie sliktākie.

Simon:
Par Venēru

Senie sauca Veneru par "mazo laimi", kas piemērojams horārai vai lauksamniecības astroloģijai, taču personības astroloģijā tas ir tikpat tāls no realitātes kā “paleolīta venēra” no mūsdienu estētiskiem priekšstatiem.
Jāsaprot ka no subjektīva viedokļa [Venērai jābūt pilnīgi subjektīvai - tas ir pareizi]
neatbilstību ir vairāk nekā atbilstību. Tēlaini runājot: kad ķēniņdēli brauc bildināt princesīti, normālai princesītei – deviņdesmit deviņiem ir jāatsaka, bet jāizvēlas vienu, nevis otrādi – deviņdesmit deviņus jāizvēlas un vienam jāatsaka, vai ne? Jebkurā gadījumā, normāli funkcionējoša Venēra - no daudzuma izvēlas mazumu, nevis otrādi  :mosking:
taču
jo lielāks piedāvājums, jo vairāk izvēles stresa, uz ko mūsdienu cilvēka Venēra reaģē daļēji atslēdzoties ignorēšanas režīmā [ne fiziski , ne psihiski nav iespējams neaģēt uz katru piedāvājumu]. Bet mūsdienu marketings, faktiski, tā ir māksla ieprecināt princesītei... ja ne visus simts, tad pēc iespējas vairāk precinieku. Rezultātā - izvēles stresā un ignorēšanas režīmā Venēra iekrīt tādā, kā letarģiskā miegā, kā princesīte, gaidot princi, kurš to noskūpstīs un atmodinās.  :mosking: 

Tādēļ daudzi vienkārši nezina ko viņi vēlas. Ir vajadzīgi speciāli apstākļi, laiks un pūliņi, lai atbloķētu Venēras funkcijas un sākt kaut ko vēlēties.
Cilvēki neīsteno savas, bet apkārtējo, vai, ārējas sistēmas iedvestās vēlmes. Proti, Venēra pūlas atbilst nevis cilvēka būtībai, bet kaut kam citam, un tas ir drusku nedabīgi, jo Venēra ir iekšēja planēta.

Vēl mūsdienīgais: šodien lielākā daļa cilvēces dzīvo pilsētā, kur dinamikas ir vairāk nekā harmonijas. Harmonija, lielākoties tas nav dotais, bet pūliņu rezultāts. Lai to gūtu - krietni vien jāpiestrādā. “Skaistums”, varbūt neprasa gluži upurus, bet darbu prasa.
4) un vēl, vispār : jo mazāk morāles, un, jo vairāk iekšēja un ārēja piesārņojuma, jo sliktāk darbojas Venēra - vairāk izsitumu uz ādas, vairāk izvēles kļūdu, vairāk sliktu selekcijas eksperimentu utt….

Simon:
Vēl , kāda "lielā labdara" tēma [noteiktā līmenī] : kad cilvēks kompensē savas pašvērtības
problēmas uz sveša rēķina. Piemēram, viņš nevar sajust savu nozīmi un vērtību citādi, kā atņemot nozīmi un vērtību kādam citam. Vai, lai justos gudram, viņš grib redzēt citu muļķa lomā utt. Tas ir viens no iemesliem kādēļ dažās sabiedrībās rodas tik milzīga plaisa starp bagātiem un nabagiem.

Navigation

[0] Message Index

[*] Previous page