LV > Nedaudz reliģijas un okultisma

Latviešu joga Harija Dīkmaņa raksts (1939.g.)

(1/2) > >>

Simon:
Es vasarā piekritu iztulkot šo rakstu jo, pirmkārt biju pārsteigts, ka Latvijā starpkaru periodā bija tik izglītoti jogi, otrkārt tādēļ, ka esmu astoņdesmitajos gados lasījis gan teosofu, gan rērihiešu [hatha jogas] kritiku, bet nekur nebiju atradis,  ko par to domā jogi - tas man bija interesanti. 

Harijs Dīkmanis
Hatha jogas slava

Nesen saņēmu žurnāla “Joga” lūgumu kaut ko uzrakstīt hatha jogas labad, jo šoreiz to mēģināja diskreditēt Eiropas okultisti, teosofi un rerihieši. Borisss Saharovs – biedrības Dievišķa Dzīve Berlīnes atzarojuma priekšsēdētājs uzrakstīja: ”Mani pārstedz tas, ar kādām tiesībām J.Rērihas kundze nomelno Hatha Jogu  – šo brīnišķīgo sistēmu.

Tiešām, klausoties teosofu, rerihiešu uc. vārdos var šķist, ka šie ļaudis ir zaudējuši spēju atšķirt, vai arī – tiem ir kāds cits iemesls maldināt lasītājus.
Viņi saka, ka hatha  jogas paktizētāji jūk pratā, kropļo ķermeni, sāk slimot ar neārstējamām slimībām un garīgas gaišredzības vietā gūst  vien zemākā astrālā līmeņa redzi.
Taču, ja pajautāsim – ko tie saprot ar garīgo attīstību, viņu atbildes kļūst miglainas, un vienīgais,  ko varam noskaidrot, ir tas, ka cilvēks iegūstot augstāko gaišredzību, bet hatha jogi viņuprāt , iegūst vien zemāka līmeņa redzi.

Lai gan A.Bezantas kundze* (*Annie Besant – britu teosofe, rakstniece, sieviešu tiesību, Īrijas un Indijas neatkarības aizstāve)  uzskata, ka Hatha joga ir gana laba, ja to pareizi praktizē. Dažās citās teosofu publicikācijās* [Indijas teosofu izdevumā  “The Theosophist”]  pat aprakstītas  Hatha jogas izcilās īpašības. Diemžēl viņi nonākuši pie šiem secinājumiem pavēlu, taču, arī tiem nedaudzajiem teosofiem mums būtu jāpateicas par morālo drosmi pateikt patiesību, neraugoties, uz līdz šim izplatītajām maldinošām ziņām.   

turpinājums sekos     

Simon:
Kas attiecas uz rērihiešiem, tad viņi turas pie tiem pašiem maldīgajiem uzskatiem, kā teosofi savas slavas laikos, ar to vien starpību, ka rerihieši tos propogandē ar mazāku sparu. Taču arī rērihieši  tic mistiskajiem [skolotājiem]  Morijam un Kuthumi.  Un tiešām žēl, ka patlaban, kad barjera starp austrumiem un rietumiem ir nojaukta, un kad vaigu vaigā sastopami tādi augsti skolotāji,  kā Paramahansa  Svami Himalajos, proti, Svami Šivananda Sarasvati, kas sniedz reālu roku, lai palīdzētu… žēl, ka tiek ticēts mistiskiem skolotājiem, kurus neviens nav redzējis un kuri mīt brīžiem uz Zemes, bet brīžiem astrālā plānā – ka nu tas ir ērti tekstu autoriem. 

Mūsdienu rērihiešu ideāls ir atmodināt  “uguns” spēku, acīmredzot  Kundalini Šakti, atvērt Dangmas aci un iegūt okultus spēkus. Protams, atmodināt Kundalini Šakti un atvērt trešo aci, jeb Šivas aci, ir visai godājami mērķi, bet tie pilnībā ir ietverti Hatha jogā, jo Bhakti darbojas ar Premu (?) (mīlestība un uzticība); Džani šīm tēmām nepievērš nekādu uzmanību; galvenais instruments Raža Joga rokās ir Samijama un Sita vriti nirodhab (domu likvidēšana) un visbeidzot nesavtīgs darbs negaidot tā rezultātu – tas ir Karma joga ceļš. 

Kas attiecas uz okultiem spēkiem, lielākā daļa jogu, pretstatā rerihiešu ideāliem,  tos iesaka ignorēt.  Dižais Riši Patandžali saka, ka sidhi (sanskr.  सिद्धिः siddhi) — spēki) tas ir samadhi ceļa spieķis. 
Hatha jogas skola simpatizē spēku apgūšanai, taču māca, ka Dievs ir jāmīl vairāk nekā sidhi. Par nelaimi  Rēriha sekotājiem nav laika Dievam, viņu uzmanība pilnībā pievērsta brīnumainajiem psihiskajiem spēkiem , kurus tie piedēvē apšaubāmiem skolotājiem, par kuriem nav nekādu vēsturisku liecību.

 Kas attiecas uz jogas praktizēšanu, lai atmodinātu Kundalini, katrs šī jogas virziena speciālists apstiprinās, ka ar tiem līdzekļiem, kurus izmanto rērihieši, īstena Kundalini Šakti atmodināšana – nav iespējama.  Tā nemaz nav Joga,  to būtu drīzāk jāsauc par Upašanu [pielūgsmi]. Ir zināms, ka rērihieši fanātiski cenšas izbēgt dažādus fiziskus Kundalini atmodināšanas veidus. Taču der ieklausīties slavenā Paramahandas Joganandas vārdos:
“Līdzīgi kā cilvēks nevar  tikai ar iztēles palīdzību iziet cauri tunelim, tāpat skolnieks nevar tikai ar iztēles palīdzību atmodināt Kundalini Šakti ”

Mums nebūtu nekas pret to, ka rērihiešu vadītāji paši praktizē savu Agni Jogu, bet katra patiesa jogas sekotāja pienākums ir nezinātāju, un iesācēju skolnieku brīdināšana par jogas kultūras falsificēšanu, ko redzam “Agni Jogā”,  “Morijas dārza lapās” uc.

turpinājums sekos

Simon:
Rērihiešu rakstu darbos varam atrast šādus apgalvojumus: “mēs nezinām vai ir kāds cilvēks, kas sasniedzis īstenošanos ar Hatha jogas palīdzību” un “nekad un neviens nav kļuvis par Radža jogu pēc Hatha jogas praktizēšanas.”  Mums šodien ir daudz spēcīgu pierādījumu, ka daudzi dižie īstenošanās cilvēki ir bijuši Hatha Jogi: viņsaulē aizgājušais Trilinga Svami no Benaresas,  Matsiendra Nats, Gorakša Nats, viedais Vasišta, Pavhari Baba, Svami Visughananda un daudzi pazīstami adepti ir bijuši Hatha vidijas (zinātnes) adepti.

Pols Brimtons savā grāmatā “Pētījumi slēptajā Indijā ” [Neatradu autoru un minēto darbu], sadaļā “Viedais, kurš nekad nerunā” apraksta kādu no Radža Jogiem – kādu mauni [klusētāju], kurs iepriekš ir bijis Hatha jogs.
Un visbeidzot, rērihieši stūrgalvīgi atkārto, ka Hatha Joga naidojas ar Radža jogu. Un tas ir pilnīgā pretrunā ar Hindu Sastrasu [sv.rakstiem],  jo “Hatha joga Pradipikā ”no Svatmaramasa  2.nodaļas 75. pantā stāv rakstīts, ka “cilvēks nevar sasniegt pilnību Radža jogā bez Hatha jogas , un otrādi, tādēļ cilvēkam ir jāpraktizē tās abas, kamēr netiks sasniegta pilnība Radža jogā.” 

Lasītājam jāzina,  ka šo rindu autoram nav nekāda naida ne pret vienu no Rēriha biedrības vadītajiem vai biedriem.  Laiku pa laikam ir radušās biedrības, kas pietekušas karu Jogai, it īpaši Hatha jogai. Kad tiešie uzbrukumi nedod apmierinošus rezultātus, šie ļaudis mēdz pārģērbties par jogas “priesteriem”.  “Jogā” *( *Indijas jogas institūta izdevums Bombejā) III sējuma, 15. Numura nodaļā “Sveši aizspriedumi” esmu minējis dažas citas biedrības, kuras gan draugu gan nedraugu lomās mēģinājušas diskreditēt Hindu Jogu. Arī Indijā ir daži Svami, kuri, kaut arī nav naidīgi noskanoti pret Hatha Jogu , bet, pēc visa spriežot tā viņiem nepatīk. Viņi saka, ka Hatha Joga ir pārāk sarežģīta un īstenošanās ir sasniedzama vienkāršāk kā ejot grūtos Hatha Jogas ceļus.   
Būtu vietā pajautāt  Hatha jogiem, kā tie atspēko šos viedokļus. 
Taču [līdz šim] Hatha jogi glabāja klusumu un tik nesen sāka kaut ko iebilst, lai aizstāvētu savu sistēmu.

turpinajums sekos

Simon:
Hatha jogi zina to, ka šajā sistēmā ir dažādas prakses, bet tie uzskata, ka cilvēkam nav nepieciešamības visas tās praktizēt. Šī daudzveidība radusies, lai atbilstu dažādiem organismiem un temperamentiem. Un tas protams, nav nekāds trūkums, bet drīzāk runā par labu šai jogas skolai.
Bet kas attiecas uz otrreizēju pārdzimšanu, proti to, ka sevis īstenošana var tikt sasniegta bez Hatha jogas prakses – hatha vidijas sekotāju var pārņemt  šaubas par šo “vieglo ceļu gājēju” nolūku nopietnību un patiesumu.

Hatha jogs neaprobežojas  ar metafiziskām spekulācijam vien un prāta vingrinājumiem. Viņa kredo ir saistīts ar sistemātiskiem un neatlaidīgiem vingrinājumiem, kas balstās zinātnes principos.  Ļaudis parasti ir uzskata, ka Hatha joga ir ķremeniska disciplīna. Un tajā ir zināma patiesība. Piemēram, lasot tādas grāmatas kā “Gerandi Samhita”  atrodam tajā sekojošas Angas (sastāvdaļas ): Dhauti, Asana, Mudra, Pranajama, Pratijahara, Dhiana, un Samadhi , tie ir vingrinājumi, kuru mērķis ir ķermeņa attīrīšana ar ūdens, gaisa uc. līdzekļiem un tie ir saistīti ar fizioloģiskiem procesiem.

Asanas ir gan fiziskas, gan prāta sadhani. Ja mēs praktizējam Padmu vai Sidhasanu un mēģinām sēdēt taisni trīs vai četras stundas, tad mēs redzaam, ka tas nav iespējams ja mēs nekoncentrējam prātu - vai nu uz elpošanas vai bezgalības.  Skolnieks , kas praktizē Jogu zina, ka prāta kontrole palīdz pareizai stājai, bet pareiza stāja, savukārt, palīdz kontrolēt prātu. Skolniekam teorētiķim var būt savi aizspriedumi. Saskaņā ar mūsdienu Hatha Jogas autoritātēm, Pranajama kontrolē cilvēka virzītājspēkus * (*”Joga personīgā higiēna”, autors Šri Jogendra )

turpinājums sekos

Simon:
Šī kontrole tiek sasniegta  ar elpošanas vingrinājumiem, kuri apvienoti ar fizioloģiskiem procesiem, kas pazīstami kā Bandhasa un Mudrasa.  Pranajamas, Bhamari un Murčičha tiesi ved uz zemapziņas Samadhi stāvokļa atmodu. No otras puses, tādi vingrinājumi kā : Anuloma viloma Pranajama. Surja bhedana, Bhastrika un Kevala kumbhaka – tie visi modina snaudošo Kundalini Šakti. Vingrinājumi , kas modina  Kundalini, tā ir raksturīga Hatha Jogas iezīme, tādēļ tā nereti tiek dēvēta par Kundalini Jogu, jeb Jogu Kundalini.  Taču kādēļ Hatha Joga tik neatlaidīgi tiecas uz Kundalini Šakti atmodināšanu?     

Atbildi uz šiem jautājumiem varam rast  avotā  “Garanda Samhita” III nodaļas 49. un 50. pantos: “Kamēr Kundalini snauž ķermenī, Dživa [individuālā dvēsele] saglabā dzīvnieka dabu un dživanam [dzīves veidols] neizpaužas,  lai arī tiktu veikti miljoni jogas vingrinājumi.  Kā ar atslēgas palīdzību tiek vērtas mājas durvis, tā ar Kundalini atmošanos Hatha Jogā tiek atvērtas Brahmas durvis [Brahma dvara]. ”

Visas Jogas formas atdzīst, ka sevis īstenošanās var tikt iegūta tikai caur Samdhi. Bet Hatha Jogs uzskata, ka viņa Samadhi i dziļāka un svētlaimīgāka , ja tas liek lieta ne tikai prāta metodes, bet arī aiznes Šakti līdz Sahasrar Čakram. Tas veido Bukti, kuru Dhiana Jogi nesasniedz.

Kundalini Joga iegūst gan Bukti [bauda] , gan Mukti [atbrīvošanos] - pilnīgā un burtiskā nozīmē. Tādēļ tā tiek saukta par jogu imperatoru* (*Indijas Jogas institūta izdevums “Joga”, Bombeja ) Tālak Hatha jogi apgalvo, ka praktizējot šo vingrinājumu tie var atstāt ķermeni pēc paša vēlēšanās un var pacelties pāri nāvei , turpretī Džana Jogi var tikai atkārtot prātā: “Es neesmu ķermenis ”, taču nespēj  to atstāt pēc paša vēlmes.       

turpinajums sekos

Navigation

[0] Message Index

[#] Next page

Go to full version