Vēl par Venēru... un naudiņu
Astroloģijā ir ļoti sens stereotips, ka ar naudu saistīta Venēra. Tas varēja rasties, kad naudu sāka kalt no cēlmetāliem un, kā austrumos joprojām parasts, sieviete ar to varēja rotāties. Taču vēstures mērogos tas notika diezgan nesen. Naudas forma, kas mums vispierastākā – metāla monētas, pirmkārt, senatnē nebija diez ko ērta, tādēļ, ka maksāšanas vieta bija tālu no mājām [pilsētas tirgus] , bet lielākā daļa cilvēces dzīvoja laukos vai mežos, kur to nevar izmantot. Otrkārt, kā nosacīta vērtība, tā nebija pietiekami pašsaprotama, lai to novērtētu ikviens.
Akarībā no ģeogrāfijas naudas lomā bija dažādas lietas, bet viena vērtība bija pašsaprotama, visur un visilgāko laika periodu... un tā bija visparastākā sāls. Tā bija vērtība gan tiem, kas zvejo, gan tiem, kas medī, gan tiem, kas apstrādā zemi, jo sāls bija galvenais konservants.
Senajā Ķīnā un vēl dažviet pasaulē naudu darināja burtiski no sāls. Daži uzskata, ka seno romiešu naudas vienība solids [kas tulkojumā no latīņu – ciets, izturīgs, masīvs], un bija ļoti ilgi apritē no antīkajiem laikiem līdz viduslaikiem, cēlies no latīņu “sal” – sāls, jo Romas impērijā bija periods, kad norēķinājās ar sāli. Vācu monēta – hallers vai hellers cēlies no senvācu “hal” – sāls, tāpat daudzās pilsētas ar nosaukumiem – Halle. Šīs pilsētas radās pie senām sāls ieguves vietām, līdzīgi kā Mocarta Zalcburga [tulkojumā Sālspils] vēlākos laikos.
Arī angļu “salary” un franču “salaire” – alga ir no tiem laikiem, kad sals bija maksāšanas līdzeklis. Nu un visbeidzot
Astroloģijā izmanto romiešu dievību nosaukumus, taču romiešu mitoloģijā par naudu atbildēja nevis Venera, bet Junona un nauda tika kalta Junonas Monetas templī, no kurienes arī vārds “monēta”. Tā kā naudas saistība ar Veneru nav lielāka kā citām planētām ))
