...jocīgi daudzi noreaģēja uz Rompeja runu
http://www.ir.lv/blogi/politika/eiropas-padomes-prezidents-tadiem-jedzieniem-ka-tauta-un-dzimtene-ir-laiks-doties-uz-vestures-meslaini
Autors tiešām nepadomāja par izteiksmes līdzekļiem, vai, varbūt bērnībā tētis ar mammu nodarīja pāri…
Bet šķiet, ka viņš gribēja pateikt to, pirmo reizi vēsturē ir radusies brīvprātīga savienība (nevis impērija), kas nodrošinājusi mieru veselā kontinentā (gandrīz), un apvienojās pateicoties pār-nacionālai idejai un tas notika uzreiz pēc ļoti nacionāli motivēta II Pasaules kara.
Visu vēsturi cilvēki vadījās no instinkta, kurā sakņojas arī nacionāla ideja : savs ir savs, bet svešs ir svešs un cilvēki karojuši PAR savu un PRET svešu .
Mūsu (tāpat kā citi ) senči bija piesieti pie sava kakta ne tikai tādēļ, ka to vēlējās, bet arī tāpēc, ka „kur tu liksies” – jo visapkārt naidīgas ciltis, vai tāpēc ka viņi bija dzimtcilvēki, vai tāpēc ka bija Dzelzs aizkars …
Bet tagad, kad radi dzīvo visur, kad cilvēks balso pret mežu izciršanu Amazonē, lauvu apšaušanu Āfrikā vai naftas ieguvi Arktikā, un tas var viņu uztraukt vairāk nekā vietējos, kuri var būt gatavi pārdot visus savus mežus ar lauvām, jo nevar izdomāt citu veidu, lai iegūtu līdzekļus.
Neizbēgami mainīsies domāšanas mērogi, savas piederības izjūtas mērogi – cilvēki pamazām kļūs par šīs planētas iezemiešiem - tas ir vienīgais ceļš, kā nesaplosīt planētu.
Lielākai daļai tautu nacionālais patoss bija varens spēks 19.gadsimtā. Un tam sekoja divi pasaules kari 20. gadsimtā.