LV > Par visu ko

Lasāmie gabali

(1/24) > >>

Simon:
Atsūtīja ...

J. Jaunsudrabiņš

Jaunsaimnieks un velns (1933. g. publicēts).

"Vēl nebij sen, kopš nodibinājās valsts. Ļaužu apziņā snauda vēl viss vecais, un dzīves tiešamība ļaudīm likās kā sapnis. Vieniem bij ko gausties pagājušo labo laiku dēļ, kad Tēvija bij visa plašā Krievija. Otrie nespēja iedomāties, ka Latvija varētu pastāvēt sava mazā iedzīvotāju skaita un kapitāla trūkuma dēļ. Trešiem gribējās valdīt un dot likumus. Viņi vairāk paļāvās Eiropas lēmumiem nekā saviem spēkiem. Maz bija tādu valstsvīru, kas patiesi kalpoja valstij. Lielākajai daļai valsts bija slaucama govs. Tikuši pie varas, tie raudzīja sev personīgi kaut ko nodrošināt, uzsākt izdevīgus veikalus, izmantojot valsts galvojumus un muitu savā labā. Vajadzēja ņemt, cik valsts to ļāva.
Rakstnieki, mūziķi, dziedātāji, gleznotāji, ārsti, advokāti, notāri un augstskolu mācību spēki raudzīja tikt pie muižu centriem un vasarnīcām. Daudzi nekautrējās izlietot pazīšanos un sakarus, lai izbīdītu no vietām nevēlamos,
Un tā zagļu nu būs pilna pasaule. Gan jau valdība pati zina, ko viņa audzē.
Straujākie šādu pazemojumu nevarēja paciest un atstāja naidīgo zemi, lai kaut kur Vācijā kalpotu par restorānu sulaiņiem vai viesnīcu istabenēm. Šiem dzimteni un visu rocību zaudējušajiem likās, ka viņu pusē vajadzētu stāvēt visai Eiropai. Viņi savā stulbumā neredzēja, ka Eiropa atradās gluži tādu pašu reformu priekšā.
Vai tas nebija noziegums, ja gadu no gada imports pārsniedza eksportu? Vai valsts budžeta sastādītāji un finansisti dzīvoja ar aizsietām acīm? Vai viņi bija tik naivi, ka atbalstīja labības ievešanu no ārzemēm? Dažas personas tā nopelnīja miljonus. Dažkārt pacēlās balsis par to, ka Latvija tiek pārdota. Tā vien liekas, ka tur augšā neviens vairs nerēķinās ar atklātības domu.
 Aug bezdarbs. Bet vai kāds nopietni rauga atrast ļaunuma sakni? Lai gādā tikai darbu - bezdarbnieku nebūs. Bet vai kādam tur augšā ir laika padomāt par liela apjoma pasākumiem? Pietiek, ka tiek reģistrēti bezdarbnieki. Viņu liktenis tiek atvieglots ar lētām un brīvām pusdienām, kas tomēr prasa no valsts kases prāvas summas. Un tas, savukārt, ir izaudzējis labu tiesu profesionālu bezdarbnieku, kam pietiek izsniegtā
mazuma.
Mēs gudri runājam par izglītības lielo nozīmi, bet vai mūsu skolas jau nav devušas veselu armiju inteliģento bezdarbnieku.
Paši lēmēji jau ir tie vainīgie. Lielie peļņas amati, kurus vairākus vienlaicīgi spēj veikt viens cilvēks. Vairums dzīvo šodienai, bet ne rītdienai, it kā aiz kultūras slāpēm Rīgā. Bet kāpēc tik maz īstu mākslas un kultūras draugu? Tagad, kad viss ielikts klēpī, pirmā vietā izvirzās baudītāja tips. Tagad vajag tikai pildīt savas kules. Viņi neko nav maksājuši par Latviju. Tad kāpēc viņiem to turēt dārgu. Viņi to vērtē tikai pēc tā, par cik viņi ieguvuši savu stāvokli sabiedrībā. Graudi iejaukti pelavās, ilgi būs jāvētī. Tehniskā ziņā daudz kas ir veikts, bet kultūras ziņā cilvēce ir atsviesta tālu atpakaļ. Esam traukusies pakaļ Eiropai dzīves greznības ziņā."



šis-tas skan diezgan aktuāli...
 :scr_head:

Simon:
Labs ->

Inga Spriņģe, Gunita Gailāne, Ilze Vēbere
Mazo algu cilpā

Latvijā katrs sestais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā nevar atrast darbu, tomēr uzņēmēji sūdzas par darbinieku trūkumu. Latvieši esot pieraduši dzīvot no pabalstiem, tāpēc strādnieki jāieved. Re:Baltica izmēģina uz savas ādas, ko nozīmē strādāt mazkvalificētu darbu, lai saprastu, kā Latvijā īsti trūkst — čaklu darbinieku vai labu darbavietu?

Galvenais ir nezaudēt ritmu, domās atkārtoju saltā janvāra rītā, sēžot zivju cehā pie šprotu fasēšanas lentas. Acu plakstiņi vēl nedaudz smagi no celšanās pussešos. Ārā temperatūra nedaudz zem nulles, cehā ap 15 grādiem. Man ir biezā sporta jaka ar kapuci, tomēr aukstums no galošām lēnām kāpj pa ķermeni augšup, līdz gavilējoši kulminē roku pirkstgalos. Tie ir mitri no saldētajām zivīm un eļļas.

tālāk -> http://www.rebaltica.lv/lv/petijumi/mazas_algas/a/917/mazo_algu_cilpa.html

Simon:
Kirils Kobrins: Nepanesamā bagātības nasta

... Stabilākās valstīs (tajās, no kurienes miljonāri aiztransportē savu naudu tālāk no vietējiem sociālistiem) bagātniekiem draud ar īpašiem nodokļiem; daži no viņiem meklē sev jaunas, eksotiskākas vietas, kur varētu paslēpt naudu. Tā, bēgot no franču sociālisma, aktieris Depardjē konvertējies par Krievijas pilsoni, nopelniem bagātu mordvieti un atbaidošā Kadirova draugu. Ko tikai nedarīsi, lai saglabātu lieku nullīti kontā...

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kirils-kobrins-nepanesama-bagatibas-nasta.d?id=43331153

Simon:
Intervija, kurā daudz sakarīga  :Goubls: Krievija sabruks pēc 20 gadiem


Citāts:

"...Domāju, ka Krievijas Federācija nākamo 20 gadu laikā izirs. Iziršanas process atspoguļo faktu, ka KF vienkārši nav kopīga dabiska satvara vai vērtību, kas saturētu to kopā. Gaidāmā izjukšana būs neglīta, turklāt to veicinās ne tik daudz nekrievi Ziemeļkaukāzā, kam vairākums cilvēku pievērš lielāko vērību, bet gan drīzāk krievi Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Ziemeļrietumos, kuri nav apmierināti, ka maksā nodokļus, bet pretī saņem visai maz no Maskavas.

Vai vara Maskavā, to apzinādamās, nemēģinās šādu lietu stāvokli manīt?

Iespējas saturēt valsti kopā samazinās. Turklāt, jo vairāk apdraudēti jūtas Krievijas līderi, jo lielākas iespējas, ka var iesaistīties kādās kompensējošās darbībās ārzemēs, piemēram, izspēlēdami atbalstu līdzpilsoņiem. Pēdējos 20 gadus redzam, kā Krievijas Federācija kļūst arvien vājāka. Tā ražo galvenoties izejvielas un riskē zaudēt lielu daļu ieņēmumu, jo šo izejvielu cenas krītas. Diezin vai jelkad atkal pieredzēsim 150 dolārus par barelu naftas, ja vien nebūs kara Tuvajos Austrumos. Tas diemžēl var mudināt dažus Maskavā veicināt tieši šādu krīzi. Un valstis, kuras piedzīvo norietu, mēdz mēģināt pierādīt, ka tām arvien ir svars."


Viss teksts:  http://www.ir.lv/2013/6/6/goubls-krievija-sabruks-pec-20-gadiem

Simon:
Tā ir paša tēma, kuras apzīmēšanai izmanto ļoti nepatīkamu vārdu "Kolaboracionisms"...

Vita Matīsa
Kolaboracionisms, kapitālisms un kultūra

«...līnija starp labu un ļaunu pāršķeļ nevis vienu valsti no otras, šī līnija neiet caur atsevišķām šķirām vai politiskām partijām – bet caur katra individuāla cilvēka sirdi»

->    http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/matisa-kolaboracionisms-kapitalisms-un-kultura-671279

Navigation

[0] Message Index

[#] Next page

Go to full version