Astropolis Forum

LV => Astroloģija => : Simon 12 November 2018, 00:00:17

: Par Saturna un Plutona savienojumiem
: Simon 12 November 2018, 00:00:17
Tas notiek 3 reizes gadsimtā un tuvākais būs nākamgad, īstenībā, aptvers pāris gadus 2019-20. Nozīmīga izrādās ir šī savienojuma loma Eiropas vēsturē - reliģisko, politisko, ekonomisko procesu sakarā. Tā gados Eiropā sākas reformācija (1517-18.g), kurai sekoja ilgs katoļu un protestantu domstarpību periods, kas noslēdzas ar reliģisko karu beigšanu, konfesiju vienlīdzības atzīšanu un jauniem starptautisku attiecību principiem, par kuriem vienojās Eiropas valstis (Vestfālenes kongress), un tas notika arī Saturna-Plutona savienojuma periodā (1648-49.g). Nu un nav noslēpums, ka protestantiskās valstis sāka daudz straujāk attīstīties  ekonomiski , tehnoloģiski, izglītības jomās…Arī Krievijas impērijas teritorijā lasītprasmes ziņā priekšgalā bija potestantiskās teritorijas - Latvija, Igaunija, Somija (pēc 1897.gada tautas skaitīšanas datiem)   
Nozīmīgs abu planētu savienojums ir arī Indijas vēsturē: tā periodā Lielo Mogulu imperators atļāva britu Ostindijas kompānijai tirgoties savās zemēs (1616-17.g). Un drīz vien Indija pārvērtās par koloniju. Taču 20.gadsimta indiešu kustība par neatkarību sākās arī abu planētu savienojuma gados [1914.-15.] Un Indija ieguva neatkarību nākamā savienojuma periodā (1946-48).             

: Re: Par Saturna un Plutona savienojumiem
: Simon 29 November 2019, 21:23:45
Visi pazīst Saules un Mēness ciklus – gadu un mēnesi. Astrologi pievērš uzmanību Jupitera [12 gadu] un Saturna [28 gadu] cikliem, ekonomiskos procesos – Jupitera un Saturna savstarpējam [20 gadu] ciklam, taču pastāv arī citu planētu savstarpējie cikli. Piemēram Saturna un Plutona cikls, kas lēnām sāk “darboties” – abu planētu savienojums notiek šogad un nākamgad (2019.,2020.). Laika posms no savienojuma līdz savienojumam atšķiras Plutona izstieptās orbītas dēļ, bet ilgst ap 35 gadiem.

Kam teorētiski jānotiek abu planētu savienojumā? Plutons, palielina spiedienu uz Saturnu un Saturns sāk meklēt citas līdzsvara iespējas [piemēram, pāriet uz dinamiskāku līdzsvaru]. Lai noturētos, Saturns cenšas pastiprināt kontroli, paplašināt pieņemamā robežas, piešķirt lielākas pilnvaras dažādiem specdienestiem, veido plānāku robežu starp pieļaujamo un nepieļaujamo, likumīgo un nelikumīgo, iespējamo un neiespējamo. Savukārt, Plutons cenšas legalizēties, meklē akceptējamas formas, cenšas Saturna formas izmēzt, rekonstruēt vai sagraut [atkarībā no sistēmas un tās karmas] .

Dzīvē viens no Saturna-Plutona mehānismiem darbojas apmēram tā: Saturna spēki uztur noteikto kārtību, taču Saturna spēki arī konservē karmu, tādēļ ikvienā sistēmā pieaug kļūdu skaits, krājas “nosēdumi”, vai, kaut kas noveco, un tad, jānāk vai nu Urānam, kas sistēmu reformē vai Plutonam, kas to attīra un transformē.
Taču mēdz būt vai nu pārāk lielas higiēnas problēmas, vai, sistēma izveidota tā, ka nekāda apkope nav iespējama, vai, kā tas mēdz būt ar ēkām, kuras tik ļoti nolaistas, ka vairs nav jēgas remontēt – jājauc nost. Un tā notiek – gan šodien, gan vēsturē.

Abu planētu cikls veido vēsturiskos sabiedrības rekonstrukciju periodus.

Pirmais 20. gadsimta Saturna-Plutona cikls iesākās 1914.un 1915.gados, kad Plutons pārgāja Vēzī.
Līdz tam bija strauja ekonomikas attīstība, vietām, bums (piemēram, celtniecības bums Rīgā) taču acīmredzot pasaulē sakrājās tik daudz pretrunu un problēmu, ka viens teroristisks akts, kuru veica 19gadīgs puika [viņš nošāva Austroungārijas troņa mantinieku], palaida ķēdes reakciju.
Tālākie notikumi atgādina to, kā sākas mafijas karš, kad kāds nogalinājis mafijas bosa atvasi. Visi ir pārliecināti, ka cits mafijas grupējums grib atņemt pozīcijas un visiem šķiet, ka risinājums ir tikai karā.

No šodienas raugoties, dīvaini, ka karš sākumā izraisīja tautās pacilātību un patriotisma vilni. Piemēram, kad Krievijas ķeizars par to paziņoja tautai, vīrieši, līdz aizsmakumam, bļāva “urā!”, dāmas svieda  gaisā cepurītes, vienkāršie ļaudis krita uz ceļiem dziedot valsts himnu “Dievs, sargi Ķeizaru!” Avīzes sauca karu par Tēvijas karu, karu par nācijas vienotību, karu par Konstantinopoles un sv.Sofijas atbrīvošanu.
Laikabiedri rakstīja, ka šajā periodā krievu sabiedrība atdzīvojās, cilvēki kļuva it kā jaunāki…

Vācijā dunēja ģermāņu gars, tauta saliedējās, sajutās īpaša, ar īpašu misiju. Pieauga interese par savu kultūru, filozofiju, politiku. Izdevniecības zēla, intelektuāļi raženi rakstīja – pamfletus, atklātas vēstules, manifestus. Sprieda par īpašo vācu nācijas ceļu (“Sonderweg”) ,
Vācu universitāšu Manifestu parakstīja 4000 pasniedzēji no 22 universitātēm…

Anglijā, atturīgāk, bet arī “Times”publicēja “Atbildi vācu profesoriem”, kuru parakstīja vairāk kā tūkstotis britu zinātnieku. Rakstnieks A.Konans-Doils nopūta putekļus no sava slavenā Šerloka Holmsa, un lika tam cīnīties ar vācu spiegiem ...

Taču kara gaita mainīja priekšstatus. Pamazām izgaisa patoss, auga vilšanās sistēmā, pat vēlme to sagraut. Notika revolūcijas, radās jaunas valstis ar jaunām ideoloģijām, taču agresijas temperatūra pasaulē nekritās un bijušo impēriju ģeopolitiskās tradīcijas neizmainījās. Jauns karš nevarēja nesākties. Daži astrologi [A.Levicka] uzskata, ka īstenībā bija tikai viens pasaules karš, divos cēlienos. Tam ir pamats, jo abi notika vienā un tajā pašā Saturna-Plutona ciklā un tie noslēdza noteiktu vēsturisku periodu. Pasaule pirms un pasaule pēc abiem kariem, tās ir dažādas pasaules.

Otrais Saturna un Plutona savienojums [Lauvā] notika 1946-1948.gados, kad pēc karošanas cilvēki noilgojās pēc miera un saprātīgākas pasaules, radās vēlme kaut kā vienoties un līdzās pastāvēt.  Pat ar tiem, kuriem pavisam citi uzskati. Taču ļoti grūti vienoties ar cilvēkiem, kuriem pasaules aina veidota uz nesamierināmiem pretpoliem. Ar cilvēkiem, kuriem ir vienīgie “pareizie” uzskati, vai, ienaidnieka tēls ir neatņemama pasaules ainas sastāvdaļa. Kā var nekarot tie, kuri uzskata, ka karš ir norma. Un jā, ir nozīme skaitam – tolaik pasaulē tas bija liels cilvēku skaits. Taču 3. Pasaules karš, par kuru daudzi tolaik runāja nesākās, sākās citāds karš – “Aukstais”, kurā draudēja un bruņojās. Ar kodolraķetēm.

Šajā Saturna-Plutona ciklā, pasaulē, ne gluži radās, bet sāka diezgan mērķtiecīgi īstenoties ideja par “labklājības valsti”. Visu Auksta kara periodu notika ne tikai bruņošanās sacensība, bet arī dzīves līmeņu sacensība, un šajā sacensībā padomju sistēmai tās “blatiem” un “deficītiem” uzvarēt nebija izredžu, jo pat vis-miermī-līgāko lozungu periodos, militārais sektors padomju sistēmā bija prioritārs.

Šajā pat Saturna-Plutona ciklā [kad tie bija opozīcijā] pasaulē radās tas, ko nosauca par trešo civilizācijas vilni – informatīvo [1.agrārais, 2.industriālais,3.informatīvais], sāka attīstīties informācijas civilizācija. Un šī paša perioda raksturīga iezīme – kara popularitāte pasaulē kritās. Cilvēki arvien aktīvak sāka protestēt pret karu, pat Padomju Savienībā atradās tādi, kas protestēja pret karsapēka ievešanu Čehoslovakijā.

Trešais 20.gadsimta Saturna-Plutona savienojums [Skorpionā] notika 1982-1983.gados. Tad vienubrīd “Aukstais karš” gandrīz kļuva par īstu karu. 1983.gada septembra naktī padomju pretgaisa aizsardzības sistēmas sacēla trauksmi par to ka tuvojas ASV raķetes. Labi, ka virsnieks, kas dežurēja tajā naktī pamanīja ko aizdomīgu un saprata, ka sistēma “gļuko”, un paldies Dievam, ka viņš ziņoja priekšniecībai tieši par kļūmi sistēmā, nevis to, ka tuvojas raķetes. Bet pasaule bija par matu no kodolkara.

Tas bija laiks, kad Padomju Savienībā aizgāja no dzīves L.Brežņevs un līdz ar viņu vesels laikmets PSRS vēsturē. Pie varas uz īsu brīdi nāca VDK priekšsēdētājs J.Andropovs, kura aktivitātes arī drīz aprāvās, jo arī viņš izgāja no dzīves [taču VDK vēl aktīvi sevi paudīs šajā Saturna-Plutona ciklā].
Un tad pie varas nāca PSRS transformētājs M. Gorbačovs, kurš mēģināja pārbūvēt sistēmu (“perestroika” – pārbūve, rekonstrukcija), bet šis ir augstāk minētais gadījums, kad vecu ēku vieglāk nojaukt nekā izremontēt. Tā neizturēja un sabruka. Līdz ar to – pasaules iekārtojums, kas izveidojās šī cikla sākumā. Sabruka “Dzelzs Aizkars”, beidzās “Aukstais karš” starp divām pasaules nometnēm. Jāpiemetina, ka Plutonam “patīk” vienkārši pretmeti: balts-melns, labs-slikts...rietumi-austrumi...Un ļoti nepatīk, kad jāskaita vairāk nekā viens un divi. Bet pasaule kļuva tāda, ka jāskaita vairāk.

Te jāatgādina, ka VDK, kas cikla sākumā iznāca uz skatuves Andropova personā, pēc PSRS sabrukuma nekur nepazuda, bet aktīvi iesaistījās jaunas sistēmas veidošanā – resursu pārdalē, korupcijas eksportā uc. Gan slepenībā, kā bijušajās padomju republikās, gan atklātībā, kā Krievijā, kur galu galā par valsts galvu kļuva VDK apakšpulkvedis V.Putins…

Taču lūk. 2019,2020.gados sākas jauns Saturna un Plutona savienojums, jauns valstu un sabiedrību rekonstrukcijas cikls un vēsturisko laikmetu robeža. 

Rezumēsim tendences, kuras attīstās no iepriekšējiem Saturna-Plutona cikliem nākotnes virzienā un skar cilvēku vairākumu
 Tātad, patīkamas un ne tik patīkamas laika tendences:

– Vairums cilvēku vēlas dzīvē stabilitāti (Saturns), taču viņi nevēlas statisku stabilitāti, viņi vēlas stabilitāti kustībā.

– Vairums dzīvo dinamiskā vidē [pilsētās], kur to dzīves veids ir intensīvs un kustīgs. Transformāciju procesi ikdienišķa dzīves sastāvdaļa. Un viņi uztur tādu dzīves veidu, kurā Plutons ir drīzāk konstruktīvs. Bet destruktīvas Plutona izpausmes notiek īpašos aspektos un pie īpašas karmas. 

– Kari, kas vēsturē pildījuši “plutoniskas” funkcijas, krietni vien zaudējuši popularitāti.  Ar visu to, ka pasaulē ir daudz cilvēku ar karojošu ideoloģiju, vairumam cilvēku mūsdienās miers šķiet lielāka vērtība nekā karš.

 – Demokrātija ir kustīgākā valsts pārvaldes forma, jo nodrošina periodisku varas maiņu, un ar visiem  trūkumiem, tā tomēr ir populārākā valsts pārvaldes sistēma. Salīdzinot ar gadsimta 20.gs pirmo pusi, kad vairojās diktatūtu skaits, 20 gs. otrajā pusē tendence ir tāda, ka demokrātijas kļūst vairāk, un diktatūras laika gaitā kļūst elastīgākas.

Tālāk:
– Priekšstati par normu laika gaitā mainās, lai kā mēs pret to izturētos;

– Skatot ideoloģijas caur prizmu “kreisas” un “labējas” –  “kreisās” ideoloģijas triju Saturna-Plutona ciklu gaitā zaudējušas pozīcijas cilvēku prātos. Laika gaitā prāti pamazām sasveras “labējā” virzienā.

– Ar visām problēmām, informatīvā civilizācija ir vairojusi ticību saprātīgumam [gadsimta pirmajā pusē ar to bija švaki]. Ticību, ka mācoties var gūt dzīvē panākumus. Šī civilizācija radina domāt  “kā atrisināt problēmu?” nevis “kas vainīgs?”. Un radies jauns veiksmīga cilvēka tips – nekad līdz šim “briļļaini olgalvas” nav bijuši bagātāko cilvēku skaitā.

- Ņemot vērā, ka Plutons ir saistīts ar izrakteņiem, ir pazīmes, ka šajā ciklā radīsies jauni enerģijas avoti.
un tas šapīgi skars valstis, kuras ir pieradušas dzīvot galvenokārt no Zemes dzīļu resursiem.

– jaunajām paaudzēm ir savādāka attieksme pret ideoloģiju. Viņos ir mazak patosa un ciešaka sakabe starp ideoloģiju un darbību.

– Ar visām problēmām [miglošanu ar indēm] pasaulē puslīdz atrisināts pārtikas jautājums un novērsts bads - izsalkušus cilvekus ir vieglak uzrīdīt vienu otram.

– Pasaulē joprojām ir ideoloģijas, kuras ne ar ko nesaderas. Ir karojošas ideoloģijas, un to sekotāji, kas prot tikai karot un neko citu. Un ja kāda vara vai kāds izsalcis “ģēnijs” tiem pārdos masu iznīcināšanas ieroci, radīsies haoss un bailes. Tas savukārt var pamudināt varu uzspiest cilvēkiem kādu jaunu tehnoloģisku totalitārismu, ieskaidrojot, ka tas ir cilvēku drošības interesēs.

– Savienojuma periodam [2019.,2020] ir jāiezīmējas ar kādu ekonomisko krīzi.
 
– Saturns ar Plutonu saasinās cīņu starp valstīm, kas cenšas kontrolēt naudu un korupcjas eksportētājiem (kā arī viņu naudas atmazgāšanas vietām, tai skaitā Latvju, kurā trīs reizes vairak banku nekā Lietuvā vai Igaunijā)

– informācijas laikmets vairojis ne tikai cilvēku stresu, arī Dabas “stress” pieaug. Pieaug [skaits] visu dabas stihiju izpausmes - vētras, zemestrīces, sausumi, plūdi uc.
Klimata izmaiņas tā ir nākotnes realitāte. Un jāņem vērā, ka pagātnē lielie notikumu viļņi parasti bija saistīti ar klimatiskām izmaiņām (piemēram, Lielā tautu staigāšana, Čingishana impērijas izveidošanās, Renesanse uc.)
       
Daži piemēri Dabas izpausmēm 20. gadsimta Saturna un Plutona savienojumu gados.
 
Tiek uzskatīts, Saturns žāvē vai dzesē, savukārt, Plutons – ekstremalizē, tātad iepriekšējos savienojuma periodos bija jābūt neparastiem sausumiem vai aukstumiem – akcentēsim to, ka neparastiem, jo parastie notiek turpat katru gadu kaut kur pasaulē.
Un lūk :   
– Iepriekšējā planētu savienojumā, kurs notika 1982.-83.gados tiešām tika fiksēts neparasti daudz temperatūras rekordu, tai skaitā visaugstākā un viszemākā gaisa temperatūra visu novērojumu vēsturē.
– Rīgā 1982.gads tiek uzskatīts par vissausāko, kopš tika veikti novērojumi.
– Vairāki pasaules reģioni abos šajos gados piedzīvo neparasti lielus  sausumus:  ASV vidējie rietumi un Krievija.  Austrālijā 1982-1983. gadu sausums tiek uzskatīts par lielāko 20.gadsimtā.
– Iepriekšējā ciklā: 1946-48.gados  liels sausums bija PSRS teritorijā, turklāt, kopā ar lielu badu, par kuru padomju vara centās noklusēt.
Un visbeidzot gadsimta sākumā:1914,1915.gadu savienojuma periodā atkal bijis liels sausums Krievijas teritorijās, par kuru ziņas arī ļoti skopas - arī cariskā vara centās to noklusēt.

Dažas “rozīnītes” tortē

Dažas vēsturisko periodu robežas, kuras iezīmē Saturna un Plutona savienojumi:
- antīkā laikmeta beigas un viduslaiku sākums - Romas impērijas krišana (476 g)
- Reformācijas sākums Eiropā (1517. gads) un pēc vairākiem cikliem - reliģisko karu noslēgums starp katoļiem un protestantiem (1648).
- Britu ekspansijas sākums Indijā (1617), un pēc vairākiem cikliem - Indijas neatkarības iegūšana (1947)

02.2019.