Astropolis - Astroloģijas Raksti - Ap Astroloģiju - KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

22. JAN

KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

Simons Bizuns

Ir liela starpÄ«ba - pÄrdot savus raÅ¾ojumus (un pakalpojumus) vai pÄrdot sevi.
NezinÄms latviešu autors

Neviena ekonomiskÄ sistÄ“ma nedara cilvÄ“ku labÄku, un kapitÄlisms nav izÅ†Ä“mums.
Margarita TeÄere (1925) LielbritÄnijas premjerministre

Savu personÄ«go fiasko viÅ†š pagrieza tÄ, lai kÄ¼Å«tu par politiskÄ reÅ¾Ä«ma upuri.
Karols IÅ¾ikovskis (1873-1944) poÄ¼u rakstnieks, kritiÄ·is

Ideja nenes atbildÄ«bu par tiem, kas tai tic.
Dons Markiss (1878-1937) amerikÄÅ†u dzejnieks

Uzkatu sistÄ“mas etiÄ·ete atšÄ·iras no citu preÄu etiÄ·etÄ“m, starp citu, ar to, ka maldina ne tikai pircÄ“ju, bet arÄ« pÄrdevÄ“ju.
KÄrlis Markss (1818-1883) marksisma pamatlicÄ“js

Kad Hitlers sÄka vajÄt ebrejus, tas mani neskÄra, jo es taÄu neesmu ebrejs. ArÄ« tas, ka Hitlers sÄka vajÄt katoÄ¼us, mani neskÄra, jo es taÄu neesmu katolis. Un arÄ« tas, ka Hitlers sÄka vajÄt arodbiedrÄ«bas, mani neskÄra, jo es neesmu arodbiedrÄ«bas biedrs. Bet kad Hitlers sÄka vajÄt mani un evaÅ†Ä£Ä“lisko baznÄ«cu - vairs nepalika neviena, kuru tas varÄ“tu skart.
MartiÅ†š Nimellers (1892-1984) vÄcu teologs, garÄ«dznieks

Lai atritinÄtu karogu, tas ir jÄpagrieÅ¾ pret vÄ“ju.
StaÅ†islavs JeÅ¾ijs Lecs, poÄ¼u rakstnieks

JautÄjuma zÄ«me - tas ir brÄ«vÄ«bas Ä£Ä“rbonis.
StaÅ†islavs JeÅ¾ijs Lecs

Kad beidzot viÅ†š ieÅ†Ä“ma amatu, kurÄ viÅ†š varÄ“ja teikt visu, ko domÄ - viÅ†š spÄ“ja domÄt tikai par savu amatu.
Gabriels Laubs (1928) Äehu vÄcu rakstnieks

Pasaule mainÄs tik strauji, ka nevienam neizdodas visu laiku saglabÄt stÄvokli, kurÄ viÅ†am nav taisnÄ«ba - lai kÄ viÅ†š arÄ« censtos.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

Doma nav brÄ«va, ja ar to nevar nopelnÄ«t iztiku.
Bertrans Rasels (1872-1970) angÄ¼u matemÄtiÄ·is, filosofs

Tikai beigtas zivis peld pa straumei.
NN

Par sevi mÄ“s sprieÅ¾am pÄ“c saviem ideÄliem. Par citiem - pÄ“c viÅ†u rÄ«cÄ«bas.
Harolds Nikolsons (1986-1968) britu politiÄ·is

Reformators, kuram šÄ« pasaule šÄ·iet nepietiekami laba, galu galÄ sastopas ar cilvÄ“ku, kurš, kÄ viÅ†am šÄ·iet, šai pasaulei, ir nepietiekami labs.
DÅ¾ordÅ¾s Bernards Šovs (1856-1950) angÄ¼u rakstnieks

BanÄnvalsts pazÄ«mes

- Lieli ÄrÄ“jie un iekšÄ“jie parÄdi salÄ«dzinÄjumÄ ar raÅ¾ošanas apjomiem
- Veikalos dominÄ“ importa preces
- Nav savas nacionÄlÄs rÅ«pniecÄ«bas. Visas svešzemju rÅ«pniecÄ«bas preces, pat ikdienÄ lietojamÄs, ir vidÄ“ji 1,5 reizes dÄrgÄkas nekÄ blakusvalstÄ«s, kur tÄs tiek raÅ¾otas
- LauksaimniecÄ«bas valsts ieved savÄ zemÄ“ tradicionÄli raÅ¾otus lauksaimnicÄ«bas produktus (1997.gadÄ Latvija epirka 20'000 t pÄrtikas rudzu un 50'000 t lopbarÄ«bas graudu)
- nav specializÄ“tu investÄ«ciju banku, nav arodbiedrÄ«bas banku, nav vaksts uzraudzÄ«tu privÄtu pensiju fondu. LikumdevÄ“ji un valsts bloÄ·Ä“ masveida krÄjaizdevumu sabiedrÄ«bu izveidi.
- IegÅ«tÄ peÄ¼Å†a, lai arÄ« cik niecÄ«ga netiek ieguldÄ«ta raÅ¾ošanÄ.
- Valsts neaizsargÄ savus raÅ¾otÄjus, jo baidÄs no StarptautiskÄ ValÅ«tas Fonda un Psaules Bankas.
- Starptautiskais ValÅ«tas Fonds kopÄ ar Psaules Banku - piektÄ vara vai stÄvokÄ¼a noteicÄ“ji valstÄ«.
- Resni, nobarojušies, Ä¼umÄ«gi ministri, prezidenti, deputÄtministri. (MinÄ“tais neattiecas uz sievietÄ“m)
- Jebkuru sistÄ“mu veido tikai vara, nauda
- Tiesas prÄvÄs vienmÄ“r uzvar oficiÄlais vai varas viedoklis
- Visi lÄ«deri izvirzÄ«ti balstote uz naudu, kura vieÅ†iem posteÅ†os nokÄ¼Å«stot jÄatpelna
- Nav sociÄli orientÄ“tu lÄ«deru, jo privÄtkapitals tÄdus nepieÄ¼auj
- PrivÄtkapitala izvirzÄ«tiem lÄ«driem "iemontÄ“tas" sÄpju podziÅ†as ar galveniem vadÄ«bs signÄlem:
"esi pÄ“rkams!", "esi pÄrdodams!"
- Nav attÄ«stÄ«tas sociÄldemokrÄtijas, ir tikai burÅ¾uaziskas partijas
- Nav sociÄldemokrÄtijas preses
- Prese iet pa lielkapitÄla nospreausto ceÄ¼u
- PÄrtika un komunÄlie pakalpojumi aprij visu Ä£imenes budÅ¾etu.
- ZinÄtnei tiek veltÄ«ti tie lÄ«dzekÄ¼i, kas kaut kur vÄ“l paliek pÄri
- Par valsts lÄ«zekÄ¼iem netiek sÅ«tÄ«ti uz ÄrzemÄ“m studnti un zinÄtnieki
- valsts par saviem lÄ«dzekÄ¼iem neveido "new hau"centrus un tehnoloÄ£iskÄs zonas
- valstÄ« daudz nepaedušu cilvÄ“ku, bÄ“rnu, pusaudÅ¾u
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad" 1999.g.

Kad krÄ«zes gados Eiropas valstu valdÄ«bu pilÄ«s un rezidencÄ“s rÄ«koja balles, rautus un pieÅ†emšanas. ASV tas bija aizliegts. Algu samazinÄjums valsts aparÄta darbiniekiem un valdÄ«bas izludinÄtais taupÄ«bas reÅ¾Ä«ms skÄra visus BaltÄ nama iemÄ«tniekus. Ar polimelÄ«tu slimajam prezidentam invalÄ«dam F.Ruzveltam taupÄ«bas reÅ¾Ä«ms paredzÄ“ja brokastis par deviÅ†padsmit centiem, un sieva Eleonora Ruzvelta tÄs pati arÄ« gatavoja...
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad"

ValstÄ«, kurÄ valda labi - kaunÄs no nabadzÄ«bas. ValstÄ«, kurÄ valda slikti - kaunÄs no bagÄtÄ«bas.
KonfÅ«cijs (ap 551-479 pr.Kr) seno Ä·Ä«niešu filosofs

Latvieši ir svarÄ«gÄkais Latvijas eksporta faktors.
Autors nezinÄms

No nepietiekami attÄ«stÄ«ts valsts, esam izauguši lÄ«dz pietiekami neattÄ«stÄ«tai.
Radivoje BoiÄiÄs (1949) serbu literÄts

MazattÄ«stÄ«ta valsts ir nabadzÄ«ga tÄdÄ“Ä¼, ka tai nav rÅ«pniecÄ«bas. Bet rÅ«pniecÄ«bas tai nav tÄdÄ“Ä¼, ka tÄ ir nabadzÄ«ga.
Hanss Volfgangs Zingers (1910-) britu ekonomists

...Var jau izlikties, ka viss ir kÄrtÄ«bÄ, bet III pasaules valstÄ«m ir savas likumsakarÄ«bas no kurÄm vissvarÄ«gÄkÄs, visbÅ«tiskÄkÄs ir šÄdas:
- IntelektuÄlÄ un tehnoloÄ£iskÄ atkarÄ«ba no Rietumiem;
- hronisks ieguldÄ«jumu trÅ«kums nacionÄlÄs ekonomikas nozarÄ“s, kuras akumulÄ“ nacionÄlas zinÄtnes iestrÄdes, atklÄjumus un sasniegumus;
- orientÄcija uz izejvielu eksportu;
- Ärzemju ieguldÄ«jumu lielais pÄrsvars pÄr pašmÄju ieguldÄ«jumiem...
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad" 1999

LatvijÄ, kredÄ«tu buma periodÄ, pÄ“c J.K.Andersena pasakas "Kailais karalis" motÄ«viem tika Ä«stenots ekonomiks eksperiments ar nosaukumu "KailÄ tauta".
Autors nezinÄms

MÄ“s dodam priekšroku dzÄ«vei nebadzÄ«bÄ, bet - brÄ«vi un neatkarÄ«gi!
Ajatola Homeini (1900-1989) IrÄnas IslÄma republikas lÄ«deris

PasaulÄ“ ir divas valstis salÄ«dzinÄšanai: tÄ ir JapÄna, kurÄ nekÄ nav un viss ir. Un tÄ ir Krievija, kurÄ viss ir un nekÄ nav.
Pavels Borodins (1946) Krievijas un Baltkrievijas savienÄ«bas valsts sekretÄrs

KapitÄlisms - ir pÄrÄk sareÄ£Ä«ta sistÄ“ma jaunajÄm neatkarÄ«gajÄm valstÄ«m.
Kvame Nkruma (1909-1972) Ganas prezidents

PalÄ«dzÄ«bas ietvaros mazattÄ«stÄ«tajÄm valstÄ«m, nabadzÄ«go Ä¼auÅ¾u nauda no bagÄtajÄm valstÄ«m nonÄk pie bagÄtajiem Ä¼audÄ«m nabadzÄ«gajÄs valstÄ«s.
AlfrÄ“ds Mozers, ES ierÄ“dnis

NodokÄ¼i

VietvalÅ¾iem, kuri TibÄ“rijam ieteica paaugstinÄt provincÄ“m nodokÄ¼us, viÅ†š atbildÄ“ja, ka labs gans aitas cÄ“rpj, nevis velk tÄm nost Ädu.
Gajs Svetonijs Trankvils (starp 75.-150. g. pÄ“c Kr. ), romiešu rakstnieks

Kad LatvijÄ pacÄ“la kapu nodokli, kÄdÄ bÄ“ru mielastÄ radÄs tosts: iedzersim par dzÄ«vi! - NÄve pie mums maksÄ pÄrÄk dÄrgi!
NezinÄms autors

StrÄdÄ cÄ«tÄ«gi un godÄ«gi maksÄ nodokÄ¼us - ar tevi rÄ“Ä·inÄs tÅ«kstošiem valsts aparÄta darbinieku!
NezinÄms amerikÄnis

Ekonomika elpo caur caurumiem nodokÄ¼u sistÄ“mÄ.
Barijs Breisvels Milns (), britu ekonomists

Divpadsmit vispazÄ«stamÄkÄs Ä’Ä£iptes vÄ“derdejotÄjas ik gadu nomaksÄ 900 miljonus Ä’Ä£ipts mÄrciÅ†u vai 264 miljonus Amerikas dolÄru ienÄkuma nodoklÄ« . AValsts kases piepildÄ«šanÄ tÄs aizÅ†em piekto vietu pÄ“c Suecas kanÄla, tÅ«risma, naftas un kokvilnas eksporta.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad"

NodokÄ¼u likumdošana radÄ«jusi vairÄk noziegumu, nekÄ jebkurš cits likumdošanas akts.
Barijs Goldvoters (1909-) amerikÄÅ†u politiÄ·is

No nodokÄ¼iem uz ÄrzemÄ“m bÄ“g ne mazÄk cilvÄ“ku kÄ no diktatoriem.
DÅ¾eims Å…Å«mens (1907-1966) amerikÄÅ†u publicists

Ir grÅ«ti barot vienlaicÄ«gi gan savu Ä£imeni, gan savu valdÄ«bu.
No E.Makenzi grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

ParlamentÄrieši, kas izvÄ“las starp diviem jauniem nodokÄ¼iem ir lÄ«dzÄ«gi sievietei, kas nekÄdi nevar izlemt - kuru no divÄm kleitam pirkt. Parasti viÅ†a pÄ“rk abas.
No E.Makenzi grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

VisgrÅ«tÄkais parlamentÄriju uzdevums ir iegÅ«t nodokÄ¼u maksÄtÄju naudu, neskarot vÄ“lÄ“tÄjus.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

ValdÄ«ba stÄv neatrisinÄmas problÄ“mas priekšÄ: kÄ iegÅ«t no mums nodokÄ¼us, kurus mÄ“s nevaram samaksÄt, lai iztÄ“rÄ“tu tos priekš tÄ, kas mums nav vajadzÄ«gs.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

Patriotisms - NacionÄlisms - Dzimtene

Kolonijas nebeidz bÅ«t par kolonijÄm ar to vien, ka iegÅ«st neatkarÄ«bu.
Bendzamins Dizraeli (1804-1881) britu premjerminisatrs, rakstnieks

KanÄda ir valsts, kurai trÅ«kst kultÅ«ras vienotÄ«bas, valodas vienotÄ«bas, reliÄ£iskas vienotÄ«bas, ekonomiskas vienotÄ«bas un Ä£eogrÄfiskas vienotÄ«bas. TaÄu viss tas veido viÅ†as vienotÄ«bu.
Kenets Bouldings (1910-1993) amerikÄÅ†u ekonomists

Mums visiem ir viena maza kopÄ«ga vÄjÄ«ba - tÄ ir Latvija. Par mÅ«su lielo kopÄ«go spÄ“ku, mÄ“s, taÄu, to nevaram saukt, vai ne?
Viens no jaunÄkajiem noklausÄ«tajiem latviešu izteicieniem

Kad es domÄju par Dieva taisnÄ«gumu, mani pÄrÅ†em bailes par manu dzimteni.
Tiek piedÄ“vÄ“ts krievu-ukraiÅ†u-ebreju humoristam Mihailam Å½vaÅ†eckim

Patriotisms beidzas tur, kur sÄkas nodokÄ¼u deklarÄcija.
NN

Tautas noskaÅ†ojums ir svarÄ«gÄks par iekšÄ“jo kopproduktu.
Tiek piedÄ“vÄ“ts VFR kancleram Helmutam Šmitam ()

Dodies uz ÄrzemÄ“m un tu uzzinÄsi daudz jauna par savu dzimteni!
AngÄ¼u izteiciens

NÄcijas civilizÄ“tÄ«bas lÄ«meni nosaka tÄs spÄ“ja pasmieties par sevi.
PÄ«ters de Vraizs (1910-1993) amerikÄÅ†u rakstnieks

Katru nacionÄlistu vajÄ ideja, ka pagÄtni ne vien var izmainÄ«t, bet tÄ ir jÄizmaina.
DÅ¾ordzs Orvels (1903-1950) angÄ¼u rakstnieks

No civilizÄ“tas pasaules viedokÄ¼a, visi Latvijas iedzÄ«votÄji - tie ir daÅ¾Ädu tautÄ«bu latvieši. Un, turklÄt, nodokÄ¼u maksÄtÄji.
NezinÄms autors

Kad orators sÄk daudz runÄt par mÄ«lestÄ«bu pret dzimteni, skaidrs, ka viÅ†š gaida, ka viÅ†am par to samaksÄs.
Henrijs Luiss Menkens (1880-1956) amerikÄÅ†u zurnÄlists

DaÅ¾s tÄ slavÄ“ dzimteni, it kÄ viÅ†š alktu to dÄrgÄk pÄrdot.
Å½arko PetÄns (1929-) slovÄ“Å†u rakstnieks

Nu ko teikt...arÄ« es mÄ«lu Krieviju. TÄ tomÄ“r aizÅ†em sesto daÄ¼u manas dvÄ“seles.
Venedikts Jerofejevs (1938-1990) krievu rakstnieks

Nabaga cilvÄ“ks, kam nav ar ko lepoties, Ä·eras pie vienÄ«gÄ, kas viÅ†am ir. Un viÅ†š lepojas ar nÄciju, kurai pieder.
ArtÅ«rs Šopenhauers, vÄcu filosofs

Mirt par dzimteni ir Ä¼oti dabiski... ja tajÄ dzÄ«vot nav iespÄ“jams.
KÄrlis Krauss (1874-1936) austriešu rakstnieks

DienvidÄfrikas republikÄ par patriotu sauc balto cilvÄ“ku, kurš nespÄ“j pÄrdot savu mÄju.
Deniss Hilijs (1917-) britu politiÄ·is

Ja nespÄ“jat nepieÄ¼aut, ka jÅ«s norij, pacentieties nepieÄ¼aut, ka jÅ«s pÄrstrÄdÄ.
Å½ana Å½aka Ruso (1712-1778) padoms poÄ¼iem

Kad oponentam beidzas argumenti, viÅ†š sÄk interesÄ“ties par jÅ«su tautÄ«bu.
ArkÄdijs DavidoviÄs (1930) krievu literÄts

Ja no pases izÅ†ems piekto punktu [tautÄ«ba], kÄ mÄ“s atšÄ·irsim labu cilvÄ“ku no slikta?
Anatolijs Rass (1939) krievu literÄts

VÄcieši tagad ir Ä¼oti norÅ«pÄ“jusies par par savas nÄcijas izveidošanu, taÄu viÅ†i ar to ir krietni iekavÄ“jušies. Kad viÅ†i beidzot to paveiks, nacionÄlais jautÄjums pasaulÄ“ vairs nevienu neinteresÄ“s un viÅ†iem bÅ«s vien no visa paveiktÄ jÄatsakÄs.
Henrihs Heine (1797-1856), vÄcu rakstnieks

Ekonomika-Finanses-BudÅ¾ets

Latviešiem jÄsÄk veidot kredÄ«tsabiedrÄ«bas. Visa trimda dzÄ«voja no kredÄ«tsabiedrÄ«bÄm.
Bruno Rubess () Latvijas Bankas padomes loceklis

VienÄ«gais veids kÄ likt valdÄ«bai taupÄ«t - ir nedot tai naudu, kuru tÄ varÄ“tu taupÄ«t.
Hovards DÅ¾arviss (1902-1986) amerikÄÅ†u izdevÄ“js un politiÄ·is.

VisÄs Rietumeiropas valstÄ«s pÄ“c II pasaules kara tautas pašorganizÄcija norisinÄjÄs ar masveidÄ«gu krÄjaizdevumu sabiedrÄ«bu (KAS) un kooperatÄ«vu dibinÄšanu un attÄ«stÄ«bu.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs

IzÅ†Ä“mumi apstiprina likumsakarÄ«bu un noÄ“d budÅ¾etu.
"Millera likums"

Jo lielÄks ir sadalÄmais fonds - jo Ä«sÄkas debates.
"Merfija budzeta likums"

ZiemassvÄ“tki ir tad, kad bÄ“rni runÄ par Santa Klausu, par to, ko viÅ†i gribÄ“tu saÅ†emt un vecÄki par to maksÄ. DeficÄ«ts ir tad, kad pieaugušie runÄ par to, ko viÅ†i gribÄ“tu saÅ†emt no valdÄ«bas, bet bÄ“rni par to maksÄ.
RiÄards Lams (1935) Kolorado štata gubernators

PÄrÄk daudzi no mums tÄ“rÄ“ savu laiku tÄ, kÄ politiÄ·i tÄ“rÄ“ mÅ«su naudu.
No E.Makenzi grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

TÄ ir visaizgrÄbjošakÄ privilÄ“Ä£ija - tÄ“rÄ“t citu cilvÄ“ku naudu.
DÅ¾ons Randolfs (1773-1833) amerikÄÅ†u politiÄ·is

Valsts finanses - tÄ ir mÄksla nodot naudu no rokas rokÄ tik ilgi, kamÄ“r nauda nepazÅ«d.
Soberts Sarnofs (1918-1997) amerikÄÅ†u uzÅ†Ä“mÄ“js

Jostu savilkšanas politiku visskaÄ¼Äk atbalsta tie, kas nÄ“sÄ bikšturus.
Bernhards Fogels (1932) vÄcu politiÄ·is

SvÄ“tÄ«gi ir jaunieši! Jo viÅ†i mantos valsts parÄdu.
Herberts HÅ«vers (1874-1964) ASV prezidents

Katrs cilvÄ“ks, kas ir dzimst mÅ«su valstÄ«, saÅ†em neatÅ†emamas tiesÄ«bas uz dzÄ«vi, brÄ«vÄ«bu un valsts parÄda daÄ¼u.
No grÄmatas "Makenzija 14000 frÄÅ¾u"

Valsts

LiberÄlo tirgus loÄ£iku nekÄdÄ ziÅ†Ä nedrÄ«kst attiecinÄt uz valsti, valsts institÅ«cijÄm. Tiesnesis, prokurors, ierÄ“dnis, deputÄts, kurš savÄ darbÄ«bÄ orientÄ“jas uz piedÄvÄjumu-pieprasÄ«jumu, bÅ«tÄ«bÄ ir valsts noziedznieks.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs

Korupcija

Pats galvenais jebkurÄ valsts iekÄrtojumÄ - (...) ir panÄkt to, lai amatpersonas nevarÄ“tu izmantot savu stÄvokli savtÄ«gÄs interesÄ“s.
Aristotelis (384.-322.g. pr.Kr.) sengrieÄ·u filosofs

TotalitÄrisma pieredze parÄdÄ«ja, ka mutÄcijas kolosÄli veicina meli un nodevÄ«ba. Un šodien LatvijÄ daudziem cilvÄ“kiem ar vÄ“l impÄ“rijas laikÄ iemontÄ“tÄm sÄpju podziÅ†Äm dots vienkÄršs elementÄrs un Ä¼oti saprotams signÄls: esi pÄ“rkams!...klejo, pÄrej, atgriezies, soli, nepildi, atkal soli...
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs

Tas, kurš ir spÄ“jÄ«gs savtÄ«gi izmantot sabiedrisko stÄvokli, ir spÄ“jÄ«gs arÄ« uz kapu zagšanu.
Plutarhs (46-127. pÄ“c Kr.) sengrieÄ·u vÄ“sturnieks

IedevÄm kukuli - un likumÄ«ba triumfÄ“ja!
Aleksandrs Firstenbergs (1913-?) radioinÅ¾enieris, literÄts

Man atlika cÄ«Å†a ar to korupcijas zaÅ†Ä·i, kÄdÄ nu iestiga Latvija, cerÄ«bÄ, ka varbÅ«t reiz taÄu tauta atmodÄ«sies un mÄcÄ«sies izšÄ·irt tos, kas kÄ lietpratÄ“ji cÄ«nÄs par tautas interesÄ“m, no varas kÄriem nelietpratÄ“jiem, tautas muÄ¼Ä·otÄjiem, kas gÄdÄ tikai par savÄm interesÄ“m.
prof.KÄrlis Balodis (1864-1931)

ViÅ†š pÄrdeva visus, kas viÅ†u pirka.
Atsauksme par franÄu diplomÄtu TaleirÄnu (1754-1838)

Es vÄ“los, lai bÅ«tu vai nu mazÄk korupcijas vai arÄ« vairÄk iespÄ“ju tajÄ Å†emt dalÄ«bu.
Ešlijs Briljants (1933.) amerikÄÅ†u karikaturists un humorists

IzvÄ“lÄ“simies no zagÄ¼iem visgodÄ«gÄkos!
ArkÄdijs DavidoviÄs, krievu literÄts

KÄrtÄ«gi padomÄ, vai tas, kurš tevi pÄ“rk, atceras ekspluatÄcijas noteikumus, citÄdi tu drÄ«z vien salÅ«zÄ«si.
Voicehs Adameckis (1934.) poÄ¼u literÄts

Netirgo sevi zemÄk par pašizmaksu!
NN

Par ko nopirkÄm, ar to vairs neatpirksies.
Veselins Georgijevs (1935) bulgÄru literÄts

Valsts (...) iet bojÄ tad, kad likumdošanas vara kÄ¼Å«st sabojÄtÄka par izpildvaru.
Šarls MonteskjÄ“ (1689-1755) franÄu filosofs

Politika - ir ...

Politika ir tas: kas saÅ†em, ko saÅ†em, kad saÅ†em un kÄ saÅ†em.
Haralds Lasvels (1902-1978) amerikÄÅ†u politologs

Politika ir: sabiedrisko jautÄjumu kÄrtošana par labu privÄtai personai.
Ambrozs Birss (1842-1914?) amerikÄÅ†u rakstnieks

Politika ir: mÄksla meklÄ“t problÄ“mas, atrast problÄ“mas, nepareizi novÄ“rtÄ“t problÄ“mas un risinÄt problÄ“mas - nepareizÄ veidÄ.
Ernests Benns (1875-1954) angÄ¼u izdevÄ“js un ekonomists

Ja jÅ«s melojiet cilvÄ“kiem, lai iegÅ«tu viÅ†u naudu - tÄ ir krÄpšana. Ja jÅ«s melojat cilvÄ“kiem, lai iegÅ«tu viÅ†u balsis - tÄ ir politika.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

AtbrÄ«vo politiÄ·im rokas...un tu atradÄ«si tÄs savÄs kabatÄs.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

Politika ir: kÄds iztikas iegÅ«šanas veids, kuru kontrolÄ“ visdegradÄ“tÄkÄ mÅ«su noziedzÄ«bas daÄ¼a.
Ambrozs Birss (1842-1914?) amerikÄÅ†u rakstnieks

VÄ“sture - tÄ ir politika, kuru vairs nevar labot. Politika - tÄ ir vÄ“sture, kuru vÄ“l var labot.
Zigmunds Grafs (1898-1979) vÄcu rakstnieks

Politika: tas nav aicinÄjums un pat nav profesija - tÄ ir neÄrstÄ“jama slimÄ«ba.
DÅ¾ozefs Teilors Robinsons (1972-1937) Arkanzasas gubernators, senators

PolitikÄ: taisne - tas ir Ä«sÄkais attÄlums starp divÄm nelaimÄ“m.
DÅ¾eimss DÅ¾efrijs Rošs (1816?-1975) amerikÄÅ†u Å¾urnÄlists

PolitikÄ: tÄpat kÄ gramatikÄ - kÄ¼Å«da, kuru atkÄrto visi, tiek pasludinÄta par likumu.
AndrÄ“ MaÄ¼ro (1901-1976) franÄu rakstnieks

PolitikÄ: ienÄk ar spoÅ¾u nÄkotni, bet aiziet - ar tumšu pagÄtni.
No L.L.Levinsona "Nedrošo terminu vÄrdnÄ«cas"

PolitikÄ: mÅ«Å¾Ä«ba ilgst ne ilgÄk par divdesmit gadiem.
Edgars Fors (1908-1988) franÄu politiÄ·is

Politika: ir pÄrÄk nopietna lieta, lai uzticÄ“tu to politiÄ·iem.
Šarls de Gols (1890-1970) Francijas prezidents

Politika: ir mÄksla atturÄ“t cilvÄ“kus no piedalÄ«šanÄs jautÄjumos, kas viÅ†us tieši skar.
PÄ«ters Ustinovs (1921) angÄ¼u aktieris, reÅ¾isors, rakstnieks

BÅ«t par godÄ«gu politiÄ·i nemaz nav grÅ«ti - konkurences tikpat kÄ nav!
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

PolitiÄ·i

PastÄv cilvÄ“ki, kuri aiz tÄ, ka viÅ†iem nav nopietnas nodarbošanÄs, metas sabiedriskajÄs lietÄs, pÄrvÄ“ršot tÄs par kaut ko lÄ«dzÄ«gu savam laika kavÄ“klim.
Plutarhs (46-127.g pÄ“c Kr.) sengrieÄ·u vÄ“sturnieks

MÅ«su dienÄs visur ir vajadzÄ«gi specialisti. Amatieri - palikuši tikai politikÄ.
Rolfs Hohuts (1931) vÄcu dramaturgs

Tas, kurš tiecas pÄ“c zinÄšanÄm dodas zinÄtnÄ“.
Tas, kurš nepiecas pÄ“c zinÄšanÄm dodas biznesÄ.
Tas, kurš netiecas pÄ“c zinÄšanÄm, un neder biznesam - dodas politikÄ.
"Elarda likums"

Nez kÄdÄ“Ä¼, kad vÄ«rietis nonÄk vecumÄ, kurÄ nevar kalpot par ierÄ“dni un policistu, tiek uzskatÄ«ts, ka viÅ†š ir nobriedis tam, lai lemtu valsts likteni.
Semersets Moems (1874-1965) angÄ¼u rakstnieks

Vara - tÄ ir narkotika, bez kuras politiÄ·i nevar dzÄ«vot un kuru viÅ†i pÄ“rk no vÄ“lÄ“tÄjiem - par pašu vÄ“lÄ“tÄju naudu.
RiÄards NÄ«dems (1942) kanÄdiešu Å¾urnÄlists

Jo augstÄks postenis, jo labÄk redzami valsts panÄkumi.
Akrams Murtazajevs (1951) Å¾urnÄlists

Kad valstsvÄ«rs nerunÄ mulÄ·Ä«bas, viÅ†š nonÄk Ä¼oti nepatÄ«kamÄ stÄvoklÄ«.
DÅ¾ordÅ¾s Bernards Šovs (1856-1950) angÄ¼u dramaturgs

Labs politiÄ·is ir tas, kurš spÄ“j likt cilvÄ“kiem viÅ†am noticÄ“t. Izcils politiÄ·is ir tas, kurš spÄ“j likt cilvÄ“kiem noticÄ“t pašiem sev.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄÅ¾u..."

Iedot valdÄ«bai varu un naudu ir tas pats, kas iedot pusaudzim viskiju un automašÄ«nas atslÄ“gas.
Patriks O'Rurks (1947) amerikÄÅ†u rakstnieks

Manai sievai un mÅ«su valdÄ«bai ir daudz kopÄ«ga. PiemÄ“ram, gan vienam gan otram patÄ«k atÄ¼auties to, ko tie nevar atÄ¼auties.
Roberts Orbens (1927-) amerikÄÅ†u humorists

ViÅ†š melo tÄ, itkÄ joprojÄm bÅ«tu pirmÄ ministra amatÄ
FranÄu rakstnieks AnrÄ« Rošfors (1830-1913) par Emilija OlivjÄ“ atmiÅ†u publikÄciju.

DemokrÄtija...

Ja reiz bija laiks, kad mÅ«su garÄ«gie spÄ“ki bija pakÄ¼auti pÄrbaudei, tad tas bija drausmÄ«gajos 1929.-1933. depresijas gados. Tad varÄ“ja gadÄ«ties, ka mÅ«su tauta vÄ“ršas pie svešÄm ideoloÄ£ijÄm - komunisma un fašisma. Bet mÅ«su ticÄ«ba demokrÄtijai bija pietiekami stipra.
F.D.Ruzvelts () ASV prezidents

KardinÄla atšÄ·irÄ«ba starp Eiropu un Ameriku 30.gados bija šÄda: Eiropa krÄ«zes pÄrvarÄ“šanu saistÄ«ja ar totalitÄrismu un autritÄrismu, ierobeÅ¾ojot vai likvidÄ“jot demokrÄtiju. Amerika nepieÅ†Ä“ma totalitÄrisma ideologijas un ekonomiskas krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas labad, tieši otrÄdi, paplašinÄja demokrÄtiju.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad"

DemokrÄtija ir: mehÄnisms, kas garantÄ“, ka pÄr mums valda ne labÄk, kÄ mÄ“s esam pelnÄ«juši.
DÅ¾ordÅ¾s Bernards Šovs (1856-1950) angÄ¼u dramaturgs

DemokrÄtija ir: tad, kad muÄ¼Ä·iem ir tiesÄ«bas balsot, bet diktatÅ«ra ir tad, kad tiem ir tiesÄ«bas valdÄ«t.
Bertrans Rasels

DemokrÄtija LatvijÄ: DemokrÄtija nav savienojama ar vairuma nabadzÄ«bu. TÄs pamatÄ jÄbÅ«t vidÄ“jam slÄnim. Bet kur šo slÄni lai Å†em? Un no kÄ tas var rasties? Latvieši radÄ«ja oriÄ£inÄlu problÄ“mas risinÄjumu - tie izveidoja vienu no lielÄkajÄm pasaulÄ“ ierÄ“dÅ†u armijÄm.
Autors nezinÄms

DemokrÄtija: tÄ, pirmkÄrt, ir procedÅ«ra.
AngÄ¼u izteiciens

DemokrÄtija ir: ne vairÄk kÄ eksperimentÄla pÄrvaldes forma. VislielÄkais tÄs trÅ«kums - ka tÄ balsis skaita, nevis - tÄs sver.
Viljams Ralfs IndÅ¾s (1860-1954) angÄ¼u garÄ«dznieks, literÄts

DemokrÄtija ir: gaisa balons, kas karÄjas jums virs galvas un liek skatÄ«ties augšup. KamÄ“r citi vandÄs pa jÅ«su kabatÄm.
DÅ¾ordÅ¾s Bernards Šovs

DiktatÅ«rÄ tauta baidÄs teikt patiesÄ«bu saviem vadoÅ†iem. DemokrÄtijÄ - vadoÅ†i baidÄs teikt patiesÄ«bu savai tautai.
RiÄards NÄ«dems (1942) kanÄdiešu Å¾urnÄlists

DemogrÄfiskÄ situÄcija

TÄ vara, kuras laikÄ tauta samazinÄs skaitÄ - ir sliktÄkÄ.
Å½ans Å½aks Ruso (1712-1778) franÄu filosofs, rakstnieks

BÄ“rni ir mÅ«su vÄ“rtÄ«gÄkais dabas resurss.
Herberts HÅ«vers (1874-1964) ASV prezidents

NÄcijas nÄkotne ir atkarÄ«ga nevis no automašÄ«nu, bet no bÄ“rnu ratiÅ†u skaita.
Urho Kekonens (1900-1986) Somijas prezidents

LabÄkais kapitÄlieguldÄ«jums, ir piena ieguldÄ«jums bÄ“rnu mutÄ“s.
Vinstons ÄŒerÄils (1874-1965) LielbritÄnijas premjerministrs

Ir jÄceÄ¼ vidÄ“jais cilvÄ“ka dzÄ«ves ilgums, citÄdi cilvÄ“ks neapmaksÄjas.
StaÅ†islavs JeÅ¾ijs Lecs (1909-1966) poÄ¼u rakstnieks

DeviÅ†desmit devÄ«tajÄ gadÄ esam gandrÄ«z par septiÅ†simts tÅ«kstošiem pazeminÄjuši pensionÄru skaitu.
Sergejs KalašÅ†ikovs (1951) KF darba ministrs

IzskatÄs, ka ilgdzÄ«vošana KrievijÄ - ir politiski nelietderÄ«ga nodarbošanÄs.
LeonÄ«ds Krainovs-Ritovs (1946) krievu literÄts

Statistika

PolitiÄ·im statistika ir tas pats, kas ielas lukturis dzÄ“rÄjam: tas ir vajadzÄ«gs drÄ«zÄk atbalstam, nekÄ apgaismojumam.
IzmainÄ«ts Endrju Langs (1844-1912) skotu zinÄtnieks

Ja mans kaimiÅ†š sit savu sievu katru dienu, bet es viÅ†u nesitu nekad, tad saskaÅ†Ä ar statistiku - mÄ“s abi sitam viÅ†u katru otro dienu.
Tiek piedÄ“vÄ“ts DÅ¾ordÅ¾am Bernardam Šovam (1856-1950)

Statistika - visprecÄ«zÄkÄ no visÄm viltuszinÄtnÄ“m.
DÅ¾ins Ko

Statistika ir zinÄtne par to, cik visa pienÄktos katram cilvÄ“kam, ja vien tas tiktu dalÄ«ts taisnÄ«gi.
KonstantÄ«ns Melihans (1952) literÄts

SkatÄ¼u vara ir jo lielÄka, jo mazÄk tu tajos kaut ko saproti.
VoltÄ“rs (1694-1778) franÄu rakstnieks, filosofs

Vara-TirÄnija-DiktatÅ«ra

DiktatÅ«ra: reÅ¾Ä«ms, kurÄ viss, kas nav aizliegts - ir obligÄts.
NN

Pat diktatÅ«ras mehÄnisms nav perpetum mobile.
StaÅ†islavs JeÅ¾ijs Lecs (1909-1966) poÄ¼u rakstnieks

Jebkurš diktators sÄk ar to, ka vienkÄršo visus jÄ“dzienus.
Erihs Marija Remarks (1898-1970) vÄcu rakstnieks

VisbrÄ«vÄkÄ valsts nevar ilgi eksistÄ“t, ja ja tÄs likumi un valdÄ«ba veicina bagÄtÄ«bu uzkrÄšanos nedaudzo rokÄs, lielÄko daÄ¼u iedzÄ«votÄju atstÄjot nabadzÄ«bÄ bez eksistences lÄ«dzekÄ¼iem. TÄdÄ gadÄ«jumÄ tautÄm vajag apcirpt bagÄto privilÄ“Ä£ijas, citÄdi bagÄtÄ«bu iespaidÄ tiks ierobeÅ¾oas tautas brÄ«vÄs gribas izpausmes.
D.Vebsters () ASV valsts sekretÄrs

Mana vÄ“lme ir visai pieticÄ«ga: lai valsts vadÄ«tÄju portretu izmÄ“ri nepÄrsniegtu pastmarkas izmÄ“rus.
Vladimirs Nabokovs (1899-1977) krievu dzejnieks

Esmu piekusis valdÄ«t pÄr vergiem.
PrÅ«sijas karaÄ¼a Fridriha LielÄ (1712-1786) vÄrdi uz nÄves gultas

TotalitÄrisms tiecas nevis despotiski valdÄ«t pÄr cilvÄ“kiem, bet tiecas izveidot tÄdu sistÄ“mu, kurÄ cilvÄ“ki vispÄr nav vajadzÄ«gi.
Hanna Arendta (1906-1975) vÄcu amerikÄÅ†u politoloÄ£e

Mums ir daudzpartiju sistÄ“ma: viena partija ir pie varas, pÄrÄ“jÄs - cietumÄ.
Tiek piedÄ“vÄ“ts diviem boÄ¼seviku partijas darboÅ†iem: Mihailam Tomskim (1880-1936) vai Nikolajam Buharinam (1888-1938)

Es neesmu diktators. VienkÄrši, man ir tÄda sejas izteiksme.
Augusto PinoÄets (1915-) Ä£enerÄlis, ÄŒÄ«les prezidents

Es jÅ«s atbrÄ«voju no himÄ“ras vÄrdÄ sirdsapziÅ†a.
Adolfs Hitlers, nacisma fÄ«reris

VÄ“sture, laiks, nÄkotne

Es interesÄ“jos par nÄkotni. Jo grasos tajÄ pavadÄ«t visu savu atlikušo mÅ«Å¾u.
ÄŒÄrlzs Keterigs (1876-1958) amerikÄÅ†u izgudrotÄjs

VÄ“sture mums mÄca to, ka visi cilvÄ“ki un tautas bez izÅ†Ä“muma, Ä·Ä“rÄs pie prÄta vienÄ«gi tad, kad bija izmÄ“Ä£inÄjuši visas pÄrÄ“jÄs iespÄ“jamÄs alternatÄ«vas.
Abba Ebans (1915) izraÄ“liešu politiÄ·is

VÄ“sture neko nemÄca. TÄ tikai soda par vÄ“stures stundu nemÄcÄ«šanos.
Vasilijs KÄ¼uÄevskis (1841-1911) krievu vÄ“sturnieks

Vimsa likums: vÄ“sturiskiem maldiem piemÄ«t lielÄka noturÄ«ba nekÄ vÄ“sturiskiem faktiem.
Meisons Roks Vimss () amerikÄÅ†u sludinÄtÄjs un literÄts

Heopss uzbÅ«vÄ“ja piramÄ«du GÄ«zÄ ap 3050. gadu pirms mÅ«su Ä“ras. Un uzreiz sajutÄs daudz labÄk.
Vilss Kapijs (1884-1949) amerikÄÅ†u rakstnieks

Daudzi pieminekÄ¼i – ir pÄrakmeÅ†ojušies vÄ“sturiskie meli.
Verners MiÄs (1939.) vÄcu literÄts

Vai nevajag pamÄ“Ä£inÄt reiz uztaisÄ«t monumentu uz ritenÄ«šiem?
Jans ÄŒarnijs (1918-1985) poÄ¼u satÄ«riÄ·is

Arheologi rok ÄrÄ no zemes vÄ“sturi, kuru aprakuši politiÄ·i.
Gabriels Laubs (1924) Äehu-vÄcu rakstnieks

Daudzi slikti skolnieki kÄ¼uva par vÄ“sturiskÄm slavenÄ«bÄm.
No kÄ mÄ“s varam secinÄt, ka vÄ“sturi ir vieglÄk veidot, nekÄ to mÄcÄ«ties.
Laslo Feleki (1909) ungÄru rakstnieks

Visa mÅ«su vÄ“sture – tas ir izdomÄjums, kuram visi piekrÄ«t.
VoltÄ“rs (1694-1778)
franÄu rakstnieks, filozofs, „apgaismotÄjs”

VÄ“sturiskos notikumus var iedalÄ«t divÄs daÄ¼Äs: tajos, kuriem nav nozÄ«mes un tajos, kuri nenotika.
Viljams Ralfs IndÅ¾s (1860-1954) britu garÄ«dznieks, literÄts

Dievs nevar izmainÄ«t pagÄtni. Bet vÄ“sturnieki to var.
Semjuels Batlers (1835-1902) angÄ¼u literÄts

Katrai tautai ir tÄda vÄ“sture, uz kÄdu tai ir pieticis fantÄzijas.
Maksims Zvonarjovs (1956) krievu Å¾urnÄlists

LÄ«dz ar laika ritÄ“jumu mÅ«su senÄi veic arvien spoÅ¾Äkus varoÅ†darbus.
Veslavs BrudziÅ†skis (1920) poÄ¼u satÄ«riÄ·is

Jo tÄlÄk nÄkotne - jo labÄk tÄ izskatÄs
Finnigana likums

NÄkotne vairs nav tÄ, kas bija agrÄk.
Pols ValerÄ« (1871-1945) franÄu dzejnieks

Ir grÅ«ti izbÄ“gt no nÄkotnes.
Oskars Vailds (1854-1900) angÄ¼u rakstnieks

GenerÄÄ¼i, virsnieki, zaldÄti

VissliktÄkajiem scenÄrijiem mums ir Ä£enerÄÄ¼i. Visiem citiem - ir vajadzÄ«gi valstsvÄ«ri.
Dins AÄesons (1893-1971) ASV valsts sekretÄrs

Ä¢enerÄlis - tas ir apbrÄ«nojams attÄ«stÄ«bas aizkavÄ“šanÄs piemÄ“rs. Kurš gan no mums piecos gados nav sapÅ†ojis kÄ¼Å«t par Ä£enerÄli?
PÄ«ters Ustinovs () angÄ¼u aktieris, reÅ¾isors, rakstnieks

GenerÄÄ¼i, kas prot rakstÄ«t - man vienmÄ“r ir krÄ«tuši uz nerviem.
BendÅ¾amins Bredlijs (1921-) amerikÄÅ†u izdevÄ“js

Lords ÄŒesterfilds izteicÄs par sava laika Ä£enerÄÄ¼iem: "Es varu cerÄ“t tikai uz to, ka pretinieks, uzzinÄjis viÅ†u vÄrdus, bÅ«s lielÄkÄs šausmÄs par mani."
hercogs Velingtons (1769-1852) britu feldmaršals

Ä¢enerÄli, jÅ«s esat galvas tiesu augstÄks par mani, taÄu ja jÅ«s turpinÄsiet teikt man rupjÄ«bas, es nekavÄ“joties likvidÄ“šu šo atšÄ·irÄ«bu.
Francijas Imperators Napoleons I - Ä£enerÄlim PjÄ“ram FransuÄ OÅ¾ero

Ja viÅ†š zinÄtu, cik greznas viÅ†am sarÄ«kos bÄ“res, viÅ†š jau sen bÅ«tu nomiris.
ASV prezidents Ä€brams Linkolns (1809-1865) par kÄdu amerikÄÅ†u Ä£enerÄli.

ArÄ« virsnieks, kas nedzer var bÅ«t labs virsnieks. TaÄu sÄkumÄ viÅ†am to ir jÄpierÄda.
Luiss Pallers (1898-1971) amerikÄÅ†u Ä£enerÄlis

MÄ“rfija armijas likumi:
- kaujas pieredze rodas tikai tad, kad tajÄ nav vairs nekÄdas vajadzÄ«bas.
- kauja vienmÄ“r norisinÄs rajonÄ, kas atrodas divu karšu savienojuma vietÄ.
- slÄ“pnim, kas ierÄ«kots pÄ“c visiem likumiem - ienaidnieks neuzduras.
- ja tu negÅ«sti panÄkumus uzreiz - tas nozÄ«mÄ“, ka izpletÅ†lÄ“kšana nav priekš tevis.
- nekad izaicini uz sevi ienaidnieka uguni - tas kaitina visus, kas atrodas tev balkus.
- visvieglÄkais maršruts vienmÄ“r ir mÄ«nÄ“ts.

Politika-masu mediji

Vai esat redzÄ“juši kÄdu raidÄ«jumu, kurÄ vÄ“lÄ“šanu kandidÄts tiktos ar bagÄtu cilvÄ“ku?
Ä€rts Buhvalds (1925) amerikÄÅ†u Å¾urnalists

PÄ“c statistikas - televizors ir 94% Ä£imeÅ†u, bet vannas istaba - 91%. No tÄ izriet, ka smadzenes tiek skalotas vairÄk nekÄ jebkas cits.
Roberts Orbens (1927) amerikÄÅ†u humorists

TelevÄ«zija - tÄ ir pirmÄ patiesi demokrÄtiska kultÅ«ra. PirmÄ kultÅ«ra, kas pieejama katram un kuru pilnÄ«gi nosaka tas, ko vÄ“las cilvÄ“ki. Un vistrakÄkais - ir tieši tas, ko cilvÄ“ki vÄ“las.

TelevÄ«zija- padarÄ«ja diktatÅ«tu neiespÄ“jamu, bet demokrÄtiju - neizturamu.
Šimons Peress (1923) IzraÄ“las premjerministrs

MÄ“s virzamies no parlamenta demokrÄtijas uz televÄ«zijas demokrÄtiju.
Helmuts Šmits (1918-) VFR kanclers

Mums ir politisaka sistÄ“ma, kurÄ ir divas partijas un trÄ«s TV programmas.
Ä€rts Buhvalds (1925) amerikÄÅ†u Å¾urnalists

Redaktors par televÅ¾ijas scenÄriju: "Mums nevajag, lai tas iznÄk labi. Mums vajag, lai tas iznÄk ceturtdien!"
Denis Nordens (1922-) angÄ¼u humorists

Es ienÄ«stu televÄ«ziju. Es to ienÄ«stu tÄpat kÄ zemesriekstus. PamÄ“Ä£ini apstÄties, kad grauz zemes iekstus!
Osons Veless (Orson Welles) (1915-1985) amerikÄÅ†u kinoreÅ¾isors

AudzinÄt, tas nozÄ«mÄ“ izstrÄdÄt neuzÅ†Ä“mÄ«bu pet televÄ«ziju.
Maršals Makluens (1911-1980) kanÄdiešu kulturologs

turpinÄsies...

Astropolis - Astroloģija

Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

AP ASTROLOĢIJU

KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

BanÄnvalsts pazÄ«mes

NodokÄ¼i

Patriotisms - NacionÄlisms - Dzimtene

Ekonomika-Finanses-BudÅ¾ets

Valsts

Korupcija

Politika - ir ...

PolitiÄ·i

DemokrÄtija...

DemogrÄfiskÄ situÄcija

Statistika

Vara-TirÄnija-DiktatÅ«ra

VÄ“sture, laiks, nÄkotne

GenerÄÄ¼i, virsnieki, zaldÄti

Politika-masu mediji

KÄpÄ“c mÄ“s neesam Auni, VÄ“rÅ¡i uc. zÄ«mes (II)

Par Palangas astroloÄ£isko konferenci (1990.)

Par VenÄ“ru un... naudiÅ†u

KÄpÄ“c mÄ“s neesam Auni, VÄ“rÅ¡i uc. zÄ«mes (I)

Pieredzes grupa

PROJEKTI

FORUMS

LASĪTĀKIE RAKSTI

CITAS ZIŅAS

Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

AP ASTROLOĢIJU

KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

BanÄnvalsts pazÄ«mes

NodokÄ¼i

Patriotisms - NacionÄlisms - Dzimtene

Ekonomika-Finanses-BudÅ¾ets

Valsts

Korupcija

Politika - ir ...

PolitiÄ·i

DemokrÄtija...

DemogrÄfiskÄ situÄcija

Statistika

Vara-TirÄnija-DiktatÅ«ra

VÄ“sture, laiks, nÄkotne

GenerÄÄ¼i, virsnieki, zaldÄti

Politika-masu mediji

PROJEKTI

FORUMS

LASĪTĀKIE RAKSTI

CITAS ZIŅAS

Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Ap Astroloģiju / KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

KrÄ«zes laikÄ noderÄ«gi citÄti

BanÄnvalsts pazÄ«mes

Patriotisms - NacionÄlisms - Dzimtene

DemokrÄtija...

DemogrÄfiskÄ situÄcija

Vara-TirÄnija-DiktatÅ«ra

VÄ“sture, laiks, nÄkotne

GenerÄÄ¼i, virsnieki, zaldÄti