Savu personÄ«go fiasko viņš pagrieza tÄ, lai kļūtu par politiskÄ režīma upuri.
Karols Ižikovskis (1873-1944) poļu rakstnieks, kritiķis
Ideja nenes atbildību par tiem, kas tai tic.
Dons Markiss (1878-1937) amerikÄņu dzejnieks
Uzkatu sistÄ“mas etiÄ·ete atšÄ·iras no citu preÄu etiÄ·etÄ“m, starp citu, ar to, ka maldina ne tikai pircÄ“ju, bet arÄ« pÄrdevÄ“ju.
KÄrlis Markss (1818-1883) marksisma pamatlicÄ“js
Kad Hitlers sÄka vajÄt ebrejus, tas mani neskÄra, jo es taÄu neesmu ebrejs. ArÄ« tas, ka Hitlers sÄka vajÄt katoļus, mani neskÄra, jo es taÄu neesmu katolis. Un arÄ« tas, ka Hitlers sÄka vajÄt arodbiedrÄ«bas, mani neskÄra, jo es neesmu arodbiedrÄ«bas biedrs. Bet kad Hitlers sÄka vajÄt mani un evaņģēlisko baznÄ«cu - vairs nepalika neviena, kuru tas varÄ“tu skart.
Martiņš Nimellers (1892-1984) vÄcu teologs, garÄ«dznieks
Lai atritinÄtu karogu, tas ir jÄpagriež pret vÄ“ju.
Staņislavs Ježijs Lecs, poļu rakstnieks
JautÄjuma zÄ«me - tas ir brÄ«vÄ«bas ģērbonis.
Staņislavs Ježijs Lecs
Kad beidzot viņš ieņēma amatu, kurÄ viņš varÄ“ja teikt visu, ko domÄ - viņš spÄ“ja domÄt tikai par savu amatu.
Gabriels Laubs (1928) Äehu vÄcu rakstnieks
Pasaule mainÄs tik strauji, ka nevienam neizdodas visu laiku saglabÄt stÄvokli, kurÄ viņam nav taisnÄ«ba - lai kÄ viņš arÄ« censtos.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄžu..."
Doma nav brīva, ja ar to nevar nopelnīt iztiku.
Bertrans Rasels (1872-1970) angļu matemÄtiÄ·is, filosofs
Tikai beigtas zivis peld pa straumei.
NN
Par sevi mÄ“s spriežam pÄ“c saviem ideÄliem. Par citiem - pÄ“c viņu rÄ«cÄ«bas.
Harolds Nikolsons (1986-1968) britu politiÄ·is
Reformators, kuram šÄ« pasaule šÄ·iet nepietiekami laba, galu galÄ sastopas ar cilvÄ“ku, kurš, kÄ viņam šÄ·iet, šai pasaulei, ir nepietiekami labs.
Džordžs Bernards Šovs (1856-1950) angļu rakstnieks
BanÄnvalsts pazÄ«mes
- Lieli ÄrÄ“jie un iekšÄ“jie parÄdi salÄ«dzinÄjumÄ ar ražošanas apjomiem
- Veikalos dominē importa preces
- Nav savas nacionÄlÄs rÅ«pniecÄ«bas. Visas svešzemju rÅ«pniecÄ«bas preces, pat ikdienÄ lietojamÄs, ir vidÄ“ji 1,5 reizes dÄrgÄkas nekÄ blakusvalstÄ«s, kur tÄs tiek ražotas
- LauksaimniecÄ«bas valsts ieved savÄ zemÄ“ tradicionÄli ražotus lauksaimnicÄ«bas produktus (1997.gadÄ Latvija epirka 20'000 t pÄrtikas rudzu un 50'000 t lopbarÄ«bas graudu)
- nav specializÄ“tu investÄ«ciju banku, nav arodbiedrÄ«bas banku, nav vaksts uzraudzÄ«tu privÄtu pensiju fondu. LikumdevÄ“ji un valsts bloÄ·Ä“ masveida krÄjaizdevumu sabiedrÄ«bu izveidi.
- IegÅ«tÄ peļņa, lai arÄ« cik niecÄ«ga netiek ieguldÄ«ta ražošanÄ.
- Valsts neaizsargÄ savus ražotÄjus, jo baidÄs no StarptautiskÄ ValÅ«tas Fonda un Psaules Bankas.
- Starptautiskais ValÅ«tas Fonds kopÄ ar Psaules Banku - piektÄ vara vai stÄvokļa noteicÄ“ji valstÄ«.
- Resni, nobarojušies, ļumÄ«gi ministri, prezidenti, deputÄtministri. (MinÄ“tais neattiecas uz sievietÄ“m)
- Jebkuru sistēmu veido tikai vara, nauda
- Tiesas prÄvÄs vienmÄ“r uzvar oficiÄlais vai varas viedoklis
- Visi lÄ«deri izvirzÄ«ti balstote uz naudu, kura vieņiem posteņos nokļūstot jÄatpelna
- Nav sociÄli orientÄ“tu lÄ«deru, jo privÄtkapitals tÄdus nepieļauj
- PrivÄtkapitala izvirzÄ«tiem lÄ«driem "iemontÄ“tas" sÄpju podziņas ar galveniem vadÄ«bs signÄlem:
"esi pÄ“rkams!", "esi pÄrdodams!"
- Nav attÄ«stÄ«tas sociÄldemokrÄtijas, ir tikai buržuaziskas partijas
- Nav sociÄldemokrÄtijas preses
- Prese iet pa lielkapitÄla nospreausto ceļu
- PÄrtika un komunÄlie pakalpojumi aprij visu Ä£imenes budžetu.
- ZinÄtnei tiek veltÄ«ti tie lÄ«dzekļi, kas kaut kur vÄ“l paliek pÄri
- Par valsts lÄ«zekļiem netiek sÅ«tÄ«ti uz ÄrzemÄ“m studnti un zinÄtnieki
- valsts par saviem lÄ«dzekļiem neveido "new hau"centrus un tehnoloÄ£iskÄs zonas
- valstÄ« daudz nepaedušu cilvÄ“ku, bÄ“rnu, pusaudžu
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad" 1999.g.
Kad krÄ«zes gados Eiropas valstu valdÄ«bu pilÄ«s un rezidencÄ“s rÄ«koja balles, rautus un pieņemšanas. ASV tas bija aizliegts. Algu samazinÄjums valsts aparÄta darbiniekiem un valdÄ«bas izludinÄtais taupÄ«bas režīms skÄra visus BaltÄ nama iemÄ«tniekus. Ar polimelÄ«tu slimajam prezidentam invalÄ«dam F.Ruzveltam taupÄ«bas režīms paredzÄ“ja brokastis par deviņpadsmit centiem, un sieva Eleonora Ruzvelta tÄs pati arÄ« gatavoja...
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad"
ValstÄ«, kurÄ valda labi - kaunÄs no nabadzÄ«bas. ValstÄ«, kurÄ valda slikti - kaunÄs no bagÄtÄ«bas.
KonfÅ«cijs (ap 551-479 pr.Kr) seno Ä·Ä«niešu filosofs
Latvieši ir svarÄ«gÄkais Latvijas eksporta faktors.
Autors nezinÄms
No nepietiekami attÄ«stÄ«ts valsts, esam izauguši lÄ«dz pietiekami neattÄ«stÄ«tai.
Radivoje BoiÄiÄs (1949) serbu literÄts
MazattÄ«stÄ«ta valsts ir nabadzÄ«ga tÄdēļ, ka tai nav rÅ«pniecÄ«bas. Bet rÅ«pniecÄ«bas tai nav tÄdēļ, ka tÄ ir nabadzÄ«ga.
Hanss Volfgangs Zingers (1910-) britu ekonomists
...Var jau izlikties, ka viss ir kÄrtÄ«bÄ, bet III pasaules valstÄ«m ir savas likumsakarÄ«bas no kurÄm vissvarÄ«gÄkÄs, visbÅ«tiskÄkÄs ir šÄdas:
- IntelektuÄlÄ un tehnoloÄ£iskÄ atkarÄ«ba no Rietumiem;
- hronisks ieguldÄ«jumu trÅ«kums nacionÄlÄs ekonomikas nozarÄ“s, kuras akumulÄ“ nacionÄlas zinÄtnes iestrÄdes, atklÄjumus un sasniegumus;
- orientÄcija uz izejvielu eksportu;
- Ärzemju ieguldÄ«jumu lielais pÄrsvars pÄr pašmÄju ieguldÄ«jumiem...
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad" 1999
LatvijÄ, kredÄ«tu buma periodÄ, pÄ“c J.K.Andersena pasakas "Kailais karalis" motÄ«viem tika Ä«stenots ekonomiks eksperiments ar nosaukumu "KailÄ tauta".
Autors nezinÄms
MÄ“s dodam priekšroku dzÄ«vei nebadzÄ«bÄ, bet - brÄ«vi un neatkarÄ«gi!
Ajatola Homeini (1900-1989) IrÄnas IslÄma republikas lÄ«deris
PasaulÄ“ ir divas valstis salÄ«dzinÄšanai: tÄ ir JapÄna, kurÄ nekÄ nav un viss ir. Un tÄ ir Krievija, kurÄ viss ir un nekÄ nav.
Pavels Borodins (1946) Krievijas un Baltkrievijas savienÄ«bas valsts sekretÄrs
KapitÄlisms - ir pÄrÄk sareģīta sistÄ“ma jaunajÄm neatkarÄ«gajÄm valstÄ«m.
Kvame Nkruma (1909-1972) Ganas prezidents
PalÄ«dzÄ«bas ietvaros mazattÄ«stÄ«tajÄm valstÄ«m, nabadzÄ«go ļaužu nauda no bagÄtajÄm valstÄ«m nonÄk pie bagÄtajiem ļaudÄ«m nabadzÄ«gajÄs valstÄ«s.
Alfrēds Mozers, ES ierēdnis
Nodokļi
Vietvalžiem, kuri TibÄ“rijam ieteica paaugstinÄt provincÄ“m nodokļus, viņš atbildÄ“ja, ka labs gans aitas cÄ“rpj, nevis velk tÄm nost Ädu.
Gajs Svetonijs Trankvils (starp 75.-150. g. pÄ“c Kr. ), romiešu rakstnieks
Kad LatvijÄ pacÄ“la kapu nodokli, kÄdÄ bÄ“ru mielastÄ radÄs tosts: iedzersim par dzÄ«vi! - NÄve pie mums maksÄ pÄrÄk dÄrgi!
NezinÄms autors
StrÄdÄ cÄ«tÄ«gi un godÄ«gi maksÄ nodokļus - ar tevi rēķinÄs tÅ«kstošiem valsts aparÄta darbinieku!
NezinÄms amerikÄnis
Ekonomika elpo caur caurumiem nodokļu sistÄ“mÄ.
Barijs Breisvels Milns (), britu ekonomists
Divpadsmit vispazÄ«stamÄkÄs Ä’Ä£iptes vÄ“derdejotÄjas ik gadu nomaksÄ 900 miljonus Ä’Ä£ipts mÄrciņu vai 264 miljonus Amerikas dolÄru ienÄkuma nodoklÄ« . AValsts kases piepildÄ«šanÄ tÄs aizņem piekto vietu pÄ“c Suecas kanÄla, tÅ«risma, naftas un kokvilnas eksporta.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad"
Nodokļu likumdošana radÄ«jusi vairÄk noziegumu, nekÄ jebkurš cits likumdošanas akts.
Barijs Goldvoters (1909-) amerikÄņu politiÄ·is
No nodokļiem uz ÄrzemÄ“m bÄ“g ne mazÄk cilvÄ“ku kÄ no diktatoriem.
Džeims Å…Å«mens (1907-1966) amerikÄņu publicists
Ir grūti barot vienlaicīgi gan savu ģimeni, gan savu valdību.
No E.Makenzi grÄmatas "14000 frÄžu..."
ParlamentÄrieši, kas izvÄ“las starp diviem jauniem nodokļiem ir lÄ«dzÄ«gi sievietei, kas nekÄdi nevar izlemt - kuru no divÄm kleitam pirkt. Parasti viņa pÄ“rk abas.
No E.Makenzi grÄmatas "14000 frÄžu..."
VisgrÅ«tÄkais parlamentÄriju uzdevums ir iegÅ«t nodokļu maksÄtÄju naudu, neskarot vÄ“lÄ“tÄjus.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄžu..."
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄžu..."
Patriotisms - NacionÄlisms - Dzimtene
Kolonijas nebeidz bÅ«t par kolonijÄm ar to vien, ka iegÅ«st neatkarÄ«bu.
Bendzamins Dizraeli (1804-1881) britu premjerminisatrs, rakstnieks
KanÄda ir valsts, kurai trÅ«kst kultÅ«ras vienotÄ«bas, valodas vienotÄ«bas, reliÄ£iskas vienotÄ«bas, ekonomiskas vienotÄ«bas un Ä£eogrÄfiskas vienotÄ«bas. TaÄu viss tas veido viņas vienotÄ«bu.
Kenets Bouldings (1910-1993) amerikÄņu ekonomists
Mums visiem ir viena maza kopÄ«ga vÄjÄ«ba - tÄ ir Latvija. Par mÅ«su lielo kopÄ«go spÄ“ku, mÄ“s, taÄu, to nevaram saukt, vai ne?
Viens no jaunÄkajiem noklausÄ«tajiem latviešu izteicieniem
Kad es domÄju par Dieva taisnÄ«gumu, mani pÄrņem bailes par manu dzimteni.
Tiek piedēvēts krievu-ukraiņu-ebreju humoristam Mihailam Žvaņeckim
Patriotisms beidzas tur, kur sÄkas nodokļu deklarÄcija.
NN
Tautas noskaņojums ir svarÄ«gÄks par iekšÄ“jo kopproduktu.
Tiek piedÄ“vÄ“ts VFR kancleram Helmutam Šmitam ()
Dodies uz ÄrzemÄ“m un tu uzzinÄsi daudz jauna par savu dzimteni!
Angļu izteiciens
NÄcijas civilizÄ“tÄ«bas lÄ«meni nosaka tÄs spÄ“ja pasmieties par sevi.
PÄ«ters de Vraizs (1910-1993) amerikÄņu rakstnieks
Katru nacionÄlistu vajÄ ideja, ka pagÄtni ne vien var izmainÄ«t, bet tÄ ir jÄizmaina.
Džordzs Orvels (1903-1950) angļu rakstnieks
No civilizÄ“tas pasaules viedokļa, visi Latvijas iedzÄ«votÄji - tie ir dažÄdu tautÄ«bu latvieši. Un, turklÄt, nodokļu maksÄtÄji.
NezinÄms autors
Kad orators sÄk daudz runÄt par mÄ«lestÄ«bu pret dzimteni, skaidrs, ka viņš gaida, ka viņam par to samaksÄs.
Henrijs Luiss Menkens (1880-1956) amerikÄņu zurnÄlists
Dažs tÄ slavÄ“ dzimteni, it kÄ viņš alktu to dÄrgÄk pÄrdot.
Žarko PetÄns (1929-) slovēņu rakstnieks
Nu ko teikt...arÄ« es mÄ«lu Krieviju. TÄ tomÄ“r aizņem sesto daļu manas dvÄ“seles.
Venedikts Jerofejevs (1938-1990) krievu rakstnieks
Nabaga cilvÄ“ks, kam nav ar ko lepoties, Ä·eras pie vienÄ«gÄ, kas viņam ir. Un viņš lepojas ar nÄciju, kurai pieder.
ArtÅ«rs Šopenhauers, vÄcu filosofs
Mirt par dzimteni ir ļoti dabiski... ja tajÄ dzÄ«vot nav iespÄ“jams.
KÄrlis Krauss (1874-1936) austriešu rakstnieks
DienvidÄfrikas republikÄ par patriotu sauc balto cilvÄ“ku, kurš nespÄ“j pÄrdot savu mÄju.
Deniss Hilijs (1917-) britu politiÄ·is
Ja nespÄ“jat nepieļaut, ka jÅ«s norij, pacentieties nepieļaut, ka jÅ«s pÄrstrÄdÄ.
Žana Žaka Ruso (1712-1778) padoms poļiem
Kad oponentam beidzas argumenti, viņš sÄk interesÄ“ties par jÅ«su tautÄ«bu.
ArkÄdijs DavidoviÄs (1930) krievu literÄts
Ja no pases izņems piekto punktu [tautÄ«ba], kÄ mÄ“s atšÄ·irsim labu cilvÄ“ku no slikta?
Anatolijs Rass (1939) krievu literÄts
KanÄda ir valsts, kurai trÅ«kst kultÅ«ras vienotÄ«bas, valodas vienotÄ«bas, reliÄ£iskas vienotÄ«bas, ekonomiskas vienotÄ«bas un Ä£eogrÄfiskas vienotÄ«bas. TaÄu viss tas veido viņas vienotÄ«bu.
Kenets Bouldings (1910-1993) amerikÄņu ekonomists
VÄcieši tagad ir ļoti norÅ«pÄ“jusies par par savas nÄcijas izveidošanu, taÄu viņi ar to ir krietni iekavÄ“jušies. Kad viņi beidzot to paveiks, nacionÄlais jautÄjums pasaulÄ“ vairs nevienu neinteresÄ“s un viņiem bÅ«s vien no visa paveiktÄ jÄatsakÄs.
Henrihs Heine (1797-1856), vÄcu rakstnieks
Ekonomika-Finanses-Budžets
Latviešiem jÄsÄk veidot kredÄ«tsabiedrÄ«bas. Visa trimda dzÄ«voja no kredÄ«tsabiedrÄ«bÄm.
Bruno Rubess () Latvijas Bankas padomes loceklis
VienÄ«gais veids kÄ likt valdÄ«bai taupÄ«t - ir nedot tai naudu, kuru tÄ varÄ“tu taupÄ«t.
Hovards Džarviss (1902-1986) amerikÄņu izdevÄ“js un politiÄ·is.
VisÄs Rietumeiropas valstÄ«s pÄ“c II pasaules kara tautas pašorganizÄcija norisinÄjÄs ar masveidÄ«gu krÄjaizdevumu sabiedrÄ«bu (KAS) un kooperatÄ«vu dibinÄšanu un attÄ«stÄ«bu.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs
Izņēmumi apstiprina likumsakarību un noēd budžetu.
"Millera likums"
Jo lielÄks ir sadalÄmais fonds - jo Ä«sÄkas debates.
"Merfija budzeta likums"
ZiemassvÄ“tki ir tad, kad bÄ“rni runÄ par Santa Klausu, par to, ko viņi gribÄ“tu saņemt un vecÄki par to maksÄ. DeficÄ«ts ir tad, kad pieaugušie runÄ par to, ko viņi gribÄ“tu saņemt no valdÄ«bas, bet bÄ“rni par to maksÄ.
RiÄards Lams (1935) Kolorado štata gubernators
PÄrÄk daudzi no mums tÄ“rÄ“ savu laiku tÄ, kÄ politiÄ·i tÄ“rÄ“ mÅ«su naudu.
No E.Makenzi grÄmatas "14000 frÄžu..."
TÄ ir visaizgrÄbjošakÄ privilēģija - tÄ“rÄ“t citu cilvÄ“ku naudu.
Džons Randolfs (1773-1833) amerikÄņu politiÄ·is
Valsts finanses - tÄ ir mÄksla nodot naudu no rokas rokÄ tik ilgi, kamÄ“r nauda nepazÅ«d.
Soberts Sarnofs (1918-1997) amerikÄņu uzņēmÄ“js
Jostu savilkšanas politiku visskaļÄk atbalsta tie, kas nÄ“sÄ bikšturus.
Bernhards Fogels (1932) vÄcu politiÄ·is
SvÄ“tÄ«gi ir jaunieši! Jo viņi mantos valsts parÄdu.
Herberts Hūvers (1874-1964) ASV prezidents
Katrs cilvÄ“ks, kas ir dzimst mÅ«su valstÄ«, saņem neatņemamas tiesÄ«bas uz dzÄ«vi, brÄ«vÄ«bu un valsts parÄda daļu.
No grÄmatas "Makenzija 14000 frÄžu"
Valsts
LiberÄlo tirgus loÄ£iku nekÄdÄ ziÅ†Ä nedrÄ«kst attiecinÄt uz valsti, valsts institÅ«cijÄm. Tiesnesis, prokurors, ierÄ“dnis, deputÄts, kurš savÄ darbÄ«bÄ orientÄ“jas uz piedÄvÄjumu-pieprasÄ«jumu, bÅ«tÄ«bÄ ir valsts noziedznieks.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs
Korupcija
Pats galvenais jebkurÄ valsts iekÄrtojumÄ - (...) ir panÄkt to, lai amatpersonas nevarÄ“tu izmantot savu stÄvokli savtÄ«gÄs interesÄ“s.
Aristotelis (384.-322.g. pr.Kr.) sengrieÄ·u filosofs
TotalitÄrisma pieredze parÄdÄ«ja, ka mutÄcijas kolosÄli veicina meli un nodevÄ«ba. Un šodien LatvijÄ daudziem cilvÄ“kiem ar vÄ“l impÄ“rijas laikÄ iemontÄ“tÄm sÄpju podziņÄm dots vienkÄršs elementÄrs un ļoti saprotams signÄls: esi pÄ“rkams!...klejo, pÄrej, atgriezies, soli, nepildi, atkal soli...
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs
Tas, kurš ir spÄ“jÄ«gs savtÄ«gi izmantot sabiedrisko stÄvokli, ir spÄ“jÄ«gs arÄ« uz kapu zagšanu.
Plutarhs (46-127. pēc Kr.) sengrieķu vēsturnieks
IedevÄm kukuli - un likumÄ«ba triumfÄ“ja!
Aleksandrs Firstenbergs (1913-?) radioinženieris, literÄts
Man atlika cīņa ar to korupcijas zaņķi, kÄdÄ nu iestiga Latvija, cerÄ«bÄ, ka varbÅ«t reiz taÄu tauta atmodÄ«sies un mÄcÄ«sies izšÄ·irt tos, kas kÄ lietpratÄ“ji cÄ«nÄs par tautas interesÄ“m, no varas kÄriem nelietpratÄ“jiem, tautas muļķotÄjiem, kas gÄdÄ tikai par savÄm interesÄ“m.
prof.KÄrlis Balodis (1864-1931)
Viņš pÄrdeva visus, kas viņu pirka.
Atsauksme par franÄu diplomÄtu TaleirÄnu (1754-1838)
Es vÄ“los, lai bÅ«tu vai nu mazÄk korupcijas vai arÄ« vairÄk iespÄ“ju tajÄ Å†emt dalÄ«bu.
Ešlijs Briljants (1933.) amerikÄņu karikaturists un humorists
IzvÄ“lÄ“simies no zagļiem visgodÄ«gÄkos!
ArkÄdijs DavidoviÄs, krievu literÄts
KÄrtÄ«gi padomÄ, vai tas, kurš tevi pÄ“rk, atceras ekspluatÄcijas noteikumus, citÄdi tu drÄ«z vien salÅ«zÄ«si.
Voicehs Adameckis (1934.) poļu literÄts
Netirgo sevi zemÄk par pašizmaksu!
NN
Par ko nopirkÄm, ar to vairs neatpirksies.
Veselins Georgijevs (1935) bulgÄru literÄts
Valsts (...) iet bojÄ tad, kad likumdošanas vara kļūst sabojÄtÄka par izpildvaru.
Šarls MonteskjÄ“ (1689-1755) franÄu filosofs
Politika - ir ...
Politika ir tas: kas saņem, ko saņem, kad saņem un kÄ saņem.
Haralds Lasvels (1902-1978) amerikÄņu politologs
Politika ir: sabiedrisko jautÄjumu kÄrtošana par labu privÄtai personai.
Ambrozs Birss (1842-1914?) amerikÄņu rakstnieks
Politika ir: mÄksla meklÄ“t problÄ“mas, atrast problÄ“mas, nepareizi novÄ“rtÄ“t problÄ“mas un risinÄt problÄ“mas - nepareizÄ veidÄ.
Ernests Benns (1875-1954) angļu izdevējs un ekonomists
Ja jÅ«s melojiet cilvÄ“kiem, lai iegÅ«tu viņu naudu - tÄ ir krÄpšana. Ja jÅ«s melojat cilvÄ“kiem, lai iegÅ«tu viņu balsis - tÄ ir politika.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄžu..."
AtbrÄ«vo politiÄ·im rokas...un tu atradÄ«si tÄs savÄs kabatÄs.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄžu..."
Politika ir: kÄds iztikas iegÅ«šanas veids, kuru kontrolÄ“ visdegradÄ“tÄkÄ mÅ«su noziedzÄ«bas daļa.
Ambrozs Birss (1842-1914?) amerikÄņu rakstnieks
VÄ“sture - tÄ ir politika, kuru vairs nevar labot. Politika - tÄ ir vÄ“sture, kuru vÄ“l var labot.
Zigmunds Grafs (1898-1979) vÄcu rakstnieks
Politika: tas nav aicinÄjums un pat nav profesija - tÄ ir neÄrstÄ“jama slimÄ«ba.
Džozefs Teilors Robinsons (1972-1937) Arkanzasas gubernators, senators
PolitikÄ: taisne - tas ir Ä«sÄkais attÄlums starp divÄm nelaimÄ“m.
Džeimss Džefrijs Rošs (1816?-1975) amerikÄņu žurnÄlists
PolitikÄ: tÄpat kÄ gramatikÄ - kļūda, kuru atkÄrto visi, tiek pasludinÄta par likumu.
AndrÄ“ Maļro (1901-1976) franÄu rakstnieks
PolitikÄ: ienÄk ar spožu nÄkotni, bet aiziet - ar tumšu pagÄtni.
No L.L.Levinsona "Nedrošo terminu vÄrdnÄ«cas"
PolitikÄ: mūžība ilgst ne ilgÄk par divdesmit gadiem.
Edgars Fors (1908-1988) franÄu politiÄ·is
Politika: ir pÄrÄk nopietna lieta, lai uzticÄ“tu to politiÄ·iem.
Šarls de Gols (1890-1970) Francijas prezidents
Politika: ir mÄksla atturÄ“t cilvÄ“kus no piedalÄ«šanÄs jautÄjumos, kas viņus tieši skar.
Pīters Ustinovs (1921) angļu aktieris, režisors, rakstnieks
BÅ«t par godÄ«gu politiÄ·i nemaz nav grÅ«ti - konkurences tikpat kÄ nav!
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄžu..."
PolitiÄ·i
PastÄv cilvÄ“ki, kuri aiz tÄ, ka viņiem nav nopietnas nodarbošanÄs, metas sabiedriskajÄs lietÄs, pÄrvÄ“ršot tÄs par kaut ko lÄ«dzÄ«gu savam laika kavÄ“klim.
Plutarhs (46-127.g pēc Kr.) sengrieķu vēsturnieks
MÅ«su dienÄs visur ir vajadzÄ«gi specialisti. Amatieri - palikuši tikai politikÄ.
Rolfs Hohuts (1931) vÄcu dramaturgs
Tas, kurš tiecas pÄ“c zinÄšanÄm dodas zinÄtnÄ“.
Tas, kurš nepiecas pÄ“c zinÄšanÄm dodas biznesÄ.
Tas, kurš netiecas pÄ“c zinÄšanÄm, un neder biznesam - dodas politikÄ.
"Elarda likums"
Nez kÄdēļ, kad vÄ«rietis nonÄk vecumÄ, kurÄ nevar kalpot par ierÄ“dni un policistu, tiek uzskatÄ«ts, ka viņš ir nobriedis tam, lai lemtu valsts likteni.
Semersets Moems (1874-1965) angļu rakstnieks
Vara - tÄ ir narkotika, bez kuras politiÄ·i nevar dzÄ«vot un kuru viņi pÄ“rk no vÄ“lÄ“tÄjiem - par pašu vÄ“lÄ“tÄju naudu.
RiÄards NÄ«dems (1942) kanÄdiešu žurnÄlists
Jo augstÄks postenis, jo labÄk redzami valsts panÄkumi.
Akrams Murtazajevs (1951) žurnÄlists
Kad valstsvÄ«rs nerunÄ mulÄ·Ä«bas, viņš nonÄk ļoti nepatÄ«kamÄ stÄvoklÄ«.
Džordžs Bernards Šovs (1856-1950) angļu dramaturgs
Labs politiÄ·is ir tas, kurš spÄ“j likt cilvÄ“kiem viņam noticÄ“t. Izcils politiÄ·is ir tas, kurš spÄ“j likt cilvÄ“kiem noticÄ“t pašiem sev.
No E.Makenzija grÄmatas "14000 frÄžu..."
Iedot valdÄ«bai varu un naudu ir tas pats, kas iedot pusaudzim viskiju un automašÄ«nas atslÄ“gas.
Patriks O'Rurks (1947) amerikÄņu rakstnieks
Manai sievai un mūsu valdībai ir daudz kopīga. Piemēram, gan vienam gan otram patīk atļauties to, ko tie nevar atļauties.
Roberts Orbens (1927-) amerikÄņu humorists
Viņš melo tÄ, itkÄ joprojÄm bÅ«tu pirmÄ ministra amatÄ
FranÄu rakstnieks AnrÄ« Rošfors (1830-1913) par Emilija OlivjÄ“ atmiņu publikÄciju.
DemokrÄtija...
Ja reiz bija laiks, kad mÅ«su garÄ«gie spÄ“ki bija pakļauti pÄrbaudei, tad tas bija drausmÄ«gajos 1929.-1933. depresijas gados. Tad varÄ“ja gadÄ«ties, ka mÅ«su tauta vÄ“ršas pie svešÄm ideoloÄ£ijÄm - komunisma un fašisma. Bet mÅ«su ticÄ«ba demokrÄtijai bija pietiekami stipra.
F.D.Ruzvelts () ASV prezidents
KardinÄla atšÄ·irÄ«ba starp Eiropu un Ameriku 30.gados bija šÄda: Eiropa krÄ«zes pÄrvarÄ“šanu saistÄ«ja ar totalitÄrismu un autritÄrismu, ierobežojot vai likvidÄ“jot demokrÄtiju. Amerika nepieņēma totalitÄrisma ideologijas un ekonomiskas krÄ«zes pÄrvarÄ“šanas labad, tieši otrÄdi, paplašinÄja demokrÄtiju.
JÄnis Teteris (1945) latviešu metodologs, grÄmata "Latvijas labad"
DemokrÄtija ir: mehÄnisms, kas garantÄ“, ka pÄr mums valda ne labÄk, kÄ mÄ“s esam pelnÄ«juši.
Džordžs Bernards Šovs (1856-1950) angļu dramaturgs
DemokrÄtija ir: tad, kad muļķiem ir tiesÄ«bas balsot, bet diktatÅ«ra ir tad, kad tiem ir tiesÄ«bas valdÄ«t.
Bertrans Rasels
DemokrÄtija LatvijÄ: DemokrÄtija nav savienojama ar vairuma nabadzÄ«bu. TÄs pamatÄ jÄbÅ«t vidÄ“jam slÄnim. Bet kur šo slÄni lai ņem? Un no kÄ tas var rasties? Latvieši radÄ«ja oriÄ£inÄlu problÄ“mas risinÄjumu - tie izveidoja vienu no lielÄkajÄm pasaulÄ“ ierÄ“dņu armijÄm.
Autors nezinÄms
DemokrÄtija: tÄ, pirmkÄrt, ir procedÅ«ra.
Angļu izteiciens
DemokrÄtija ir: ne vairÄk kÄ eksperimentÄla pÄrvaldes forma. VislielÄkais tÄs trÅ«kums - ka tÄ balsis skaita, nevis - tÄs sver.
Viljams Ralfs Indžs (1860-1954) angļu garÄ«dznieks, literÄts
DemokrÄtija ir: gaisa balons, kas karÄjas jums virs galvas un liek skatÄ«ties augšup. KamÄ“r citi vandÄs pa jÅ«su kabatÄm.
Džordžs Bernards Šovs
DiktatÅ«rÄ tauta baidÄs teikt patiesÄ«bu saviem vadoņiem. DemokrÄtijÄ - vadoņi baidÄs teikt patiesÄ«bu savai tautai.
RiÄards NÄ«dems (1942) kanÄdiešu žurnÄlists
DemogrÄfiskÄ situÄcija
TÄ vara, kuras laikÄ tauta samazinÄs skaitÄ - ir sliktÄkÄ.
Žans Žaks Ruso (1712-1778) franÄu filosofs, rakstnieks
BÄ“rni ir mÅ«su vÄ“rtÄ«gÄkais dabas resurss.
Herberts Hūvers (1874-1964) ASV prezidents
NÄcijas nÄkotne ir atkarÄ«ga nevis no automašÄ«nu, bet no bÄ“rnu ratiņu skaita.
Urho Kekonens (1900-1986) Somijas prezidents
LabÄkais kapitÄlieguldÄ«jums, ir piena ieguldÄ«jums bÄ“rnu mutÄ“s.
Vinstons ÄŒerÄils (1874-1965) LielbritÄnijas premjerministrs
Ir jÄceļ vidÄ“jais cilvÄ“ka dzÄ«ves ilgums, citÄdi cilvÄ“ks neapmaksÄjas.
Staņislavs Ježijs Lecs (1909-1966) poļu rakstnieks
Deviņdesmit devÄ«tajÄ gadÄ esam gandrÄ«z par septiņsimts tÅ«kstošiem pazeminÄjuši pensionÄru skaitu.
Sergejs KalašÅ†ikovs (1951) KF darba ministrs
IzskatÄs, ka ilgdzÄ«vošana KrievijÄ - ir politiski nelietderÄ«ga nodarbošanÄs.
LeonÄ«ds Krainovs-Ritovs (1946) krievu literÄts
Statistika
PolitiÄ·im statistika ir tas pats, kas ielas lukturis dzÄ“rÄjam: tas ir vajadzÄ«gs drÄ«zÄk atbalstam, nekÄ apgaismojumam.
IzmainÄ«ts Endrju Langs (1844-1912) skotu zinÄtnieks
Ja mans kaimiņš sit savu sievu katru dienu, bet es viņu nesitu nekad, tad saskaÅ†Ä ar statistiku - mÄ“s abi sitam viņu katru otro dienu.
Tiek piedÄ“vÄ“ts Džordžam Bernardam Šovam (1856-1950)
Statistika - visprecÄ«zÄkÄ no visÄm viltuszinÄtnÄ“m.
Džins Ko
Statistika ir zinÄtne par to, cik visa pienÄktos katram cilvÄ“kam, ja vien tas tiktu dalÄ«ts taisnÄ«gi.
KonstantÄ«ns Melihans (1952) literÄts
Skatļu vara ir jo lielÄka, jo mazÄk tu tajos kaut ko saproti.
VoltÄ“rs (1694-1778) franÄu rakstnieks, filosofs
Vara-TirÄnija-DiktatÅ«ra
DiktatÅ«ra: režīms, kurÄ viss, kas nav aizliegts - ir obligÄts.
NN
Pat diktatÅ«ras mehÄnisms nav perpetum mobile.
Staņislavs Ježijs Lecs (1909-1966) poļu rakstnieks
Jebkurš diktators sÄk ar to, ka vienkÄršo visus jÄ“dzienus.
Erihs Marija Remarks (1898-1970) vÄcu rakstnieks
VisbrÄ«vÄkÄ valsts nevar ilgi eksistÄ“t, ja ja tÄs likumi un valdÄ«ba veicina bagÄtÄ«bu uzkrÄšanos nedaudzo rokÄs, lielÄko daļu iedzÄ«votÄju atstÄjot nabadzÄ«bÄ bez eksistences lÄ«dzekļiem. TÄdÄ gadÄ«jumÄ tautÄm vajag apcirpt bagÄto privilēģijas, citÄdi bagÄtÄ«bu iespaidÄ tiks ierobežoas tautas brÄ«vÄs gribas izpausmes.
D.Vebsters () ASV valsts sekretÄrs
Mana vÄ“lme ir visai pieticÄ«ga: lai valsts vadÄ«tÄju portretu izmÄ“ri nepÄrsniegtu pastmarkas izmÄ“rus.
Vladimirs Nabokovs (1899-1977) krievu dzejnieks
Esmu piekusis valdÄ«t pÄr vergiem.
PrÅ«sijas karaļa Fridriha LielÄ (1712-1786) vÄrdi uz nÄves gultas
TotalitÄrisms tiecas nevis despotiski valdÄ«t pÄr cilvÄ“kiem, bet tiecas izveidot tÄdu sistÄ“mu, kurÄ cilvÄ“ki vispÄr nav vajadzÄ«gi.
Hanna Arendta (1906-1975) vÄcu amerikÄņu politoloÄ£e
Mums ir daudzpartiju sistÄ“ma: viena partija ir pie varas, pÄrÄ“jÄs - cietumÄ.
Tiek piedēvēts diviem boļseviku partijas darboņiem: Mihailam Tomskim (1880-1936) vai Nikolajam Buharinam (1888-1938)
Es neesmu diktators. VienkÄrši, man ir tÄda sejas izteiksme.
Augusto PinoÄets (1915-) Ä£enerÄlis, Čīles prezidents
Es jÅ«s atbrÄ«voju no himÄ“ras vÄrdÄ sirdsapziņa.
Adolfs Hitlers, nacisma fīreris
VÄ“sture, laiks, nÄkotne
Es interesÄ“jos par nÄkotni. Jo grasos tajÄ pavadÄ«t visu savu atlikušo mūžu.
ÄŒÄrlzs Keterigs (1876-1958) amerikÄņu izgudrotÄjs
VÄ“sture mums mÄca to, ka visi cilvÄ“ki un tautas bez izņēmuma, Ä·Ä“rÄs pie prÄta vienÄ«gi tad, kad bija izmēģinÄjuši visas pÄrÄ“jÄs iespÄ“jamÄs alternatÄ«vas.
Abba Ebans (1915) izraÄ“liešu politiÄ·is
VÄ“sture neko nemÄca. TÄ tikai soda par vÄ“stures stundu nemÄcÄ«šanos.
Vasilijs KļuÄevskis (1841-1911) krievu vÄ“sturnieks
Vimsa likums: vÄ“sturiskiem maldiem piemÄ«t lielÄka noturÄ«ba nekÄ vÄ“sturiskiem faktiem.
Meisons Roks Vimss () amerikÄņu sludinÄtÄjs un literÄts
Heopss uzbÅ«vÄ“ja piramÄ«du GÄ«zÄ ap 3050. gadu pirms mÅ«su Ä“ras. Un uzreiz sajutÄs daudz labÄk.
Vilss Kapijs (1884-1949) amerikÄņu rakstnieks
Daudzi pieminekļi – ir pÄrakmeņojušies vÄ“sturiskie meli.
Verners MiÄs (1939.) vÄcu literÄts
Vai nevajag pamēģinÄt reiz uztaisÄ«t monumentu uz ritenÄ«šiem?
Jans Čarnijs (1918-1985) poļu satīriķis
Arheologi rok ÄrÄ no zemes vÄ“sturi, kuru aprakuši politiÄ·i.
Gabriels Laubs (1924) Äehu-vÄcu rakstnieks
Daudzi slikti skolnieki kļuva par vÄ“sturiskÄm slavenÄ«bÄm.
No kÄ mÄ“s varam secinÄt, ka vÄ“sturi ir vieglÄk veidot, nekÄ to mÄcÄ«ties.
Laslo Feleki (1909) ungÄru rakstnieks
Visa mÅ«su vÄ“sture – tas ir izdomÄjums, kuram visi piekrÄ«t.
Voltērs (1694-1778)
franÄu rakstnieks, filozofs, „apgaismotÄjs”
VÄ“sturiskos notikumus var iedalÄ«t divÄs daļÄs: tajos, kuriem nav nozÄ«mes un tajos, kuri nenotika.
Viljams Ralfs Indžs (1860-1954) britu garÄ«dznieks, literÄts
Dievs nevar izmainÄ«t pagÄtni. Bet vÄ“sturnieki to var.
Semjuels Batlers (1835-1902) angļu literÄts
Katrai tautai ir tÄda vÄ“sture, uz kÄdu tai ir pieticis fantÄzijas.
Maksims Zvonarjovs (1956) krievu žurnÄlists
LÄ«dz ar laika ritÄ“jumu mÅ«su senÄi veic arvien spožÄkus varoņdarbus.
Veslavs Brudziņskis (1920) poļu satīriķis
Jo tÄlÄk nÄkotne - jo labÄk tÄ izskatÄs
Finnigana likums
NÄkotne vairs nav tÄ, kas bija agrÄk.
Pols ValerÄ« (1871-1945) franÄu dzejnieks
Ir grÅ«ti izbÄ“gt no nÄkotnes.
Oskars Vailds (1854-1900) angļu rakstnieks
GenerÄļi, virsnieki, zaldÄti
VissliktÄkajiem scenÄrijiem mums ir Ä£enerÄļi. Visiem citiem - ir vajadzÄ«gi valstsvÄ«ri.
Dins AÄesons (1893-1971) ASV valsts sekretÄrs
Ä¢enerÄlis - tas ir apbrÄ«nojams attÄ«stÄ«bas aizkavÄ“šanÄs piemÄ“rs. Kurš gan no mums piecos gados nav sapņojis kļūt par Ä£enerÄli?
Pīters Ustinovs () angļu aktieris, režisors, rakstnieks
GenerÄļi, kas prot rakstÄ«t - man vienmÄ“r ir krÄ«tuši uz nerviem.
Bendžamins Bredlijs (1921-) amerikÄņu izdevÄ“js
Lords ÄŒesterfilds izteicÄs par sava laika Ä£enerÄļiem: "Es varu cerÄ“t tikai uz to, ka pretinieks, uzzinÄjis viņu vÄrdus, bÅ«s lielÄkÄs šausmÄs par mani."
hercogs Velingtons (1769-1852) britu feldmaršals
Ä¢enerÄli, jÅ«s esat galvas tiesu augstÄks par mani, taÄu ja jÅ«s turpinÄsiet teikt man rupjÄ«bas, es nekavÄ“joties likvidÄ“šu šo atšÄ·irÄ«bu.
Francijas Imperators Napoleons I - Ä£enerÄlim PjÄ“ram FransuÄ Ožero
Ja viņš zinÄtu, cik greznas viņam sarÄ«kos bÄ“res, viņš jau sen bÅ«tu nomiris.
ASV prezidents Ä€brams Linkolns (1809-1865) par kÄdu amerikÄņu Ä£enerÄli.
ArÄ« virsnieks, kas nedzer var bÅ«t labs virsnieks. TaÄu sÄkumÄ viņam to ir jÄpierÄda.
Luiss Pallers (1898-1971) amerikÄņu Ä£enerÄlis
Mērfija armijas likumi:
- kaujas pieredze rodas tikai tad, kad tajÄ nav vairs nekÄdas vajadzÄ«bas.
- kauja vienmÄ“r norisinÄs rajonÄ, kas atrodas divu karšu savienojuma vietÄ.
- slēpnim, kas ierīkots pēc visiem likumiem - ienaidnieks neuzduras.
- ja tu negÅ«sti panÄkumus uzreiz - tas nozÄ«mÄ“, ka izpletņlÄ“kšana nav priekš tevis.
- nekad izaicini uz sevi ienaidnieka uguni - tas kaitina visus, kas atrodas tev balkus.
- visvieglÄkais maršruts vienmÄ“r ir mÄ«nÄ“ts.
Politika-masu mediji
Vai esat redzÄ“juši kÄdu raidÄ«jumu, kurÄ vÄ“lÄ“šanu kandidÄts tiktos ar bagÄtu cilvÄ“ku?
Ä€rts Buhvalds (1925) amerikÄņu žurnalists
PÄ“c statistikas - televizors ir 94% Ä£imeņu, bet vannas istaba - 91%. No tÄ izriet, ka smadzenes tiek skalotas vairÄk nekÄ jebkas cits.
Roberts Orbens (1927) amerikÄņu humorists
TelevÄ«zija - tÄ ir pirmÄ patiesi demokrÄtiska kultÅ«ra. PirmÄ kultÅ«ra, kas pieejama katram un kuru pilnÄ«gi nosaka tas, ko vÄ“las cilvÄ“ki. Un vistrakÄkais - ir tieši tas, ko cilvÄ“ki vÄ“las.
TelevÄ«zija- padarÄ«ja diktatÅ«tu neiespÄ“jamu, bet demokrÄtiju - neizturamu.
Šimons Peress (1923) IzraÄ“las premjerministrs
MÄ“s virzamies no parlamenta demokrÄtijas uz televÄ«zijas demokrÄtiju.
Helmuts Šmits (1918-) VFR kanclers
Mums ir politisaka sistÄ“ma, kurÄ ir divas partijas un trÄ«s TV programmas.
Ä€rts Buhvalds (1925) amerikÄņu žurnalists
Redaktors par televžijas scenÄriju: "Mums nevajag, lai tas iznÄk labi. Mums vajag, lai tas iznÄk ceturtdien!"
Denis Nordens (1922-) angļu humorists
Es ienÄ«stu televÄ«ziju. Es to ienÄ«stu tÄpat kÄ zemesriekstus. Pamēģini apstÄties, kad grauz zemes iekstus!
Osons Veless (Orson Welles) (1915-1985) amerikÄņu kinorežisors
AudzinÄt, tas nozÄ«mÄ“ izstrÄdÄt neuzņēmÄ«bu pet televÄ«ziju.
Maršals Makluens (1911-1980) kanÄdiešu kulturologs
turpinÄsies...