Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Astroloģijas pamati / Stihijas

ASTROLOĢIJAS PAMATI

17. FEB

Stihijas

Zodiaka modeļa pamatā kā ÄŒetri stÅ«rakmeņi ir četras stihijas: Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme. Tās asociÄ“jas ar četriem vielas agregātstāvokļiem fizikā - plazmas, gāzveida, šÄ·idro un kristālisko, tāpat arÄ« ar četriem psiholoÄ£iskajiem temperamentiem - holÄ“risko, sangvinisko, flegmātisko un melanholisko.
Stihiju četrinieks astroloÄ£ijā dalās divās vÄ«rišÄ·Äs stihijās - tās ir Uguns un Gaiss - un divās sievišÄ·Äs - Ūdens un Zeme. Katrai stihijai ir trÄ«s izpausmes formas, kas kopā veido stihijas trÄ«sstÅ«ri jeb trigonu (no grieÄ·u trigonān - trÄ«sstÅ«ris). Tātad katra stihija sevi atklāj trÄ«s izpausmÄ“s, un tās ir trÄ«s Zodiaka zÄ«mes.
AplÅ«kosim katras stihijas simboliskās Ä«pašÄ«bas.

Uguns stihija

Uguns stihijas trīsstūri veido: Auns, Lauva, Strēlnieks

 
Uguns ir vÄ«rišÄ·a stihija. Tai raksturÄ«ga patstāvÄ«ga iniciatÄ«va un uz āru vÄ“rsta aktivitāte. Uguns stihijai vienmÄ“r ir epicentrs jeb atskaites punkts. PsiholoÄ£iski iekšÄ“jā centra izjÅ«ta raksturÄ«ga cilvÄ“kiem ar izteiktu šÄ«s stihijas dominanti.

Ugunij piemÄ«t tieksme pÄ“c iespÄ“jas izplatÄ«ties no centra uz perifÄ“riju. Uguns ir apņēmÄ«ga un mÄ“rÄ·tiecÄ«ga, tieša un atklāta, patiesa un godÄ«ga, dāsna un drosmÄ«ga, cÄ“la un idejiska, priecÄ«ga un lÄ«ksma. Uguns ir viena un vienota. PatiesÄ«ba tās uztverÄ“ ir tikai viena. BrÄ«vÄ«ba Ugunij nozÄ«mÄ“ iespÄ“ju paust savu impulsu. Tai raksturÄ«ga tieksme bÅ«t vai nu vadošÄ, vai redzamā, spilgtā lomā; Uguns var tiekties ari bÅ«t pozÄ«cijā, kas dod maksimālu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu. Uguns ir individuāliste. Seno persiešu kareivji kopš agras bÄ“rnÄ«bas mācÄ«jās jāt, šaut no stingra loka un teikt taisnÄ«bu. TomÄ“r cīņā viņi bija tik lieli individuālisti, ka skaitliskais pārsvars nesniedza nekādas priekšrocÄ«bas; cÄ«noties persieši pat traucÄ“ja cits citu, bet viņi bija neparasti drosmÄ«gi. Vārds drosme patiešÄm pauž Uguns stihiju. Uguns nepazÄ«st bailes, šaubas vai svārstÄ«šanos.

Uguns ir vienkārša, vesela un iekšÄ“ji nedalāma. ŠÄ«s Ä«pašÄ«bas lÄ«dz noteiktam vecumam ir raksturÄ«gas bÄ“rniem, tās piemÄ«t arÄ« garÄ«gi attÄ«stÄ«tām bÅ«tnÄ“m. Tādēļ ari ir teikts: «..ja netopat kā bÄ“rni..» IekšÄ“jā veseluma stāvokli cilvÄ“kā cenšas attÄ«stÄ«t ikviena garÄ«ga mācÄ«ba, tiecoties pÄ“c tā, lai visi cilvÄ“ka iekšÄ“jie spÄ“ki kā mÅ«ziÄ·i orÄ·estrÄ« bÅ«tu vÄ“rsti uz viņa iekšÄ“jo «diriÄ£entu».
Uguns stihijas zemākajās izpausmÄ“s plosās kari, attÄ«stās fanātisms, varaskāre, augstprātÄ«ba, lepnÄ«ba, godkāre un milzum daudz bÄ“du, ko izraisa tieksme valdÄ«t, pakļaut un centralizÄ“t. Daudz problÄ“mu rodas tikai tāpÄ“c, ka otrs cilvÄ“ks tiek uzskatÄ«ts par fonu vai materiālu, uz ko jāiedarbojas; var pat teikt, ka otra vienkārši nav - Uguns neprot skaitÄ«t lÄ«dz divi...

PievÄ“rsÄ«sim uzmanÄ«bu tām dzÄ«ves jomām, kas gandrÄ«z simtprocentÄ«gi pozitÄ«vi pieder Ugunij, - tām jomām, kur Uguns stihijai ir izpausmes pilnÄ«ba. Vispirms jāmin cilvÄ“ka garÄ«gā dzÄ«ve, jo gars ir cilvÄ“ka diriÄ£ents. Tā klātesamÄ«ba rupju tiešumu pārvÄ“rš patiesumā, fanātismu - uzticÄ«bā ideālam, muļķīgu naivumu - godÄ«gumā, eksaltÄ“tu jÅ«smošanu - iedvesmā. Gars ir vienÄ«gais, kas spÄ“j pareizi vienot cilvÄ“ka spÄ“kus, visu viņa neiedomājami sarežģīto un pretrunÄ«go dabu. Gars ir vienÄ«gais likumÄ«gais cilvÄ“ka valdnieks, viņa dzÄ«ves ku-Ä£a stÅ«rmanis. Ja vadÄ«tāja lomu uzņemas prāts, jÅ«tas vai griba, tas neizbÄ“gami noved strupceļā, postā vai haosā.
 
Nākama pozitÄ«va Uguns izpausme ir jebkādas ārkārtÄ“jas situācijas, kad visiem spÄ“kiem, vai tā bÅ«tu cilvÄ“ku sabiedrÄ«ba vai cilvÄ“ka organisms, ir jāmobilizÄ“jas ap vienu noteiktu centru. Romieši republikas laikā, kad valstij draudÄ“ja lielas ārÄ“jas briesmas, ievÄ“lÄ“ja diktatoru - karavadoni, kam tika piešÄ·irtas ārkārtÄ“jas pilnvaras. Tādas pilnvaras cilvÄ“ks ekstremālās situācijās piešÄ·ir savai vai kādai augstākai gribai.

Nākamā sfÄ“ra ir audzināšana pavisam agrā bÄ“rnÄ«bā, kad nepieciešama nepārprotama autoritāte un pilnÄ«ga uzticÄ«ba. Nav labi, ja bÄ“rnā agrāk, nekā vajadzÄ«gs, rodas šaubas par tÄ“va, mātes vai skolotāja patiesumu, ja zÅ«d uzticÄ«ba šiem cilvÄ“kiem. VÄ“lāk bÄ“rns iepazÄ«sies ar pretrunu pasauli, kurā no vienas puses bÅ«s tā, bet no otras - citādi. Taču lÄ«dz noteiktam laikam bÄ“rna priekšstatiem ir jābÅ«t viennozÄ«mÄ«giem, tiem jābalstās uz vienkāršÄm patiesÄ«bām.
Nākamā pozitÄ«vā Uguns izpausme ir radÄ«šanas process, pareizāk - radÄ«šanas mirklis. Šis mirklis ir noslÄ“pumains un neaptverams brÄ«nums. Tas prasa no cilvÄ“ka bezierunu paklausÄ«bu. Autors ir kā bÄ“rns vai kareivis. Viņam tādam ir jābÅ«t, ja vÄ“las, lai viņu šÄdi mirkli piemeklÄ“. AizturÄ“jis elpu, viņš dodas turp, kurp ved intuÄ«cija, mÅ«za, iedvesma. PÄ“c tam, iespÄ“jams, bÅ«s redakcija, bÅ«s formāli vai citādi kritÄ“riji, bet - tas bÅ«s pÄ“c tam, kad Ä«stenais radÄ«šanas mirklis bÅ«s garām.

Gaisa stihija

Gaisa stihijas trīsstūri veido: Dvīņi, Svari un Ūdensvīrs

Gaiss, tāpat ka Uguns, ir vÄ«rišÄ·a stihija. Gaiss izplata signālus, veido kontaktus un sakarus (sakari pārvÄ“ršas par saiknÄ“m nākamajā stihijā - ŪdenÄ«). Gaisa stihija veido informācijas lauku, kurā katrs elements var kaut ko uzņemt un nodot tālāk. Impulss nāk un aiziet: es - tu - viņš - viņa - viņi - viņas...

Ugunij brÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ pašizpausmi, bet Gaisam - neierobežotu informācijas izplatÄ«šanos, atvÄ“rtÄ«bu, pieejamÄ«bu, iespÄ“ju izteikties un kontaktÄ“t. Visam jābÅ«t svaigam, visam jācirkulÄ“ tā, lai bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas mazāk kavÄ“kļu, filtru vai šÄ·Ä“ršÄ¼u - varas, Ä“tikas, ideoloÄ£ijas. Ja kāds prasa, ja kādam ir interesanti, ja kāds pÄ“rk - lÅ«dzu! Tā spriež Gaiss un ir ieinteresÄ“ts sakaru attÄ«stÄ«bā. Gaisa lielākais ienaidnieks ir analfabÄ“tisms, tāpÄ“c Gaiss cÄ«nās par izglÄ«tÄ«bu. Gaisam pasaule ir interesanta tās daudzveidÄ«bā. Uguns brÄ«numu saskata unikalitātÄ“, toties Gaiss redz brÄ«numu daudzveidÄ«bā. Kāds ir gudri izteicies: ja mÄ“s bÅ«tu vienādi, nebÅ«tu nekādas jÄ“gas tam, ka mÅ«su ir daudz.

Gaisam nekas nav viennozÄ«mÄ«gs. Tas, kas Ugunij ir pārliecÄ«ba, Gaisam ir viens no viedokļiem, uzskats, rakurss. PatiesÄ«ba gaisa izpratnÄ“ ir maksimāla informÄ“tÄ«ba, maksimāls rakursu daudzums. Var gan piebilst, ka šie rakursi var bÅ«t tādi kā pazÄ«stamajā Austrumu lÄ«dzÄ«bā par aklajiem un ziloni. Aklie katrs aptaustÄ«ja ziloni: viens - kāju, otrs - snuÄ·i, trešais - ausi, un katram bija savs viedoklis, bet neviens no viņiem ziloni nebija redzÄ“jis... Gaisa stihijai raksturÄ«ga neizpratne, kas bieži vÄ“rojama mÅ«sdienās (ŪdensvÄ«ra laikmets, kurā dzÄ«vojam, ir Gaisa stihijas laikmets). InformÄ“tÄ«ba nav tas pats, kas zināšana, un informācijas daudzums nav tas pats, kas izpratne. Daudz informācijas, ja to nevar normāli uzņemt, lÄ«dzinās lielam daudzumam barÄ«bas, ko organisms nespÄ“j asimilÄ“t. Vai ari citas galÄ“jÄ«bas, piemÄ“ram, uzskats: «Cik cilvÄ“ku, tik patiesÄ«bu - katram tā ir sava.» Bet patiesÄ«ba var bÅ«t tikai viena, daudzveidÄ«ba ir tās izpausmÄ“s.

Viena no Gaisa augstākajām izpausmÄ“m ir domāšana. SpÄ“ja domāt cilvÄ“kam sniedz brÄ«vÄ«bu, un tikai noteiktu brÄ«vÄ«bas pakāpi sasnieguši cilvÄ“ki spÄ“j veidot demokrātisku sabiedrÄ«bu. Demokrātija var veidoties tikai tad, ja brÄ«vo cilvÄ“ku ir pietiekami daudz.
Gaiss veido apstākļus tā, lai būtu daudz brīvu daļiņu, un katra daļiņa ir mazs centrs. Protams, Gaisa attiecības ar Uguns stihiju, kurai vienmēr ir viens centrs, ir saspringtas. Sociālā zinā Uguns nesekmē katra elementa patstāvīgu attīstību. Senajā Ēģiptē bija tikai viens centrs - faraons. Senajā Ķīnā bija viens centrs - imperators.
 
Ari absolÅ«tisma laikmeta Francija LudviÄ·is XIV ar Ugunij rakstu¬rÄ«gu vienkāršÄ«bu paziņoja: «Valsts - tas esmu es.» Ar viņu vienisprātis noteikti bija arÄ« Staļins Padomju SavienÄ«bā un jebkurš cits tirāns vai diktators. Bet, vairojoties un pieaugot Gaisa stihijai, rodas arvien vairāk brÄ«vu elementu, kas nav vienisprātis ar tādu nostādni un cÄ«nās par to, ka «valsts - tie esam mÄ“s».

Zodiaka modelÄ« katrai Gaisa zÄ«mei pretÄ« ir Uguns zÄ«me (Svari-Auns; ŪdensvÄ«rs-Lauva; Dvīņi-StrÄ“lnieks), un starp tām, kā jau ikvienā opozÄ«cijā, vienmÄ“r pastāv noteikts spriegums. Jau minÄ“ju, ka Ugunij pieder varas pilnÄ«ba ārkārtÄ“jā situācijā. Bet, tiklÄ«dz apstākļi normalizÄ“jas un groži atslābst, vara kļūst «irdena», rÄ«cÄ«bu aizstāj runas, varoņus nostumj malā otrā plāna politiÄ·i, oratori, komersanti vai blēži. ŠÄ« pāreja vienmÄ“r ir grÅ«ta. Uguns un Gaiss ir divas ekspansÄ«vas stihijas. Tādēļ vienmÄ“r pastāv spriegums, piemÄ“ram, starp karavadoni un tautas sapulci, prezidentu un parlamentu utt. Gan grieÄ·u polisās, gan Romas republikā visādos veidos centās nodrošināties pret to, lai vara neaizkavÄ“tos vienās rokās, cÄ«nÄ«jās par to, lai neviens pie tās nepaspÄ“tu pierast. Tirānijas dabiskie priekšnoteikumi ir vāja pilsoņu individuālā apziņa un ekstremāli apstākļi. Taču, ja ilgāku laiku nerodas apstākļi, kas liek pilnÄ«gi mobilizÄ“ties (Uguns), Gaisam (demokrātijai) ir tendence vājināt rÄ«cÄ«bspÄ“ju, vei¬dot «irdenu» vidi, kurā ir vieni vienÄ«gi apsvÄ“rumi, argumenti un viedokļi. Tad daudzi tiešÄm ar prieku sagaida ekstremālus apstākļus un atviegloti uzelpo, kad vara viņus saņem stingrā dÅ«rÄ“.

Viena no Gaisa pozitÄ«vajām Ä«pašÄ«bām ir spÄ“ja mierÄ«gā ceļā izkliedÄ“t spÄ“ku koncentrāciju, ja tā nav vÄ“lama vai ir pat kaitÄ«ga. IzglÄ«tÄ«ba aizsargā pret varas tirāniju lÄ«dzÄ«gi tam, kā elpošanas vingrinājumi izkliedÄ“ slimÄ«bas nesÄ“ju koncentrāciju organismā. Gaisa stihija ļauj nesamierināmām pozÄ«cijām palÅ«koties vienai uz otru kā uz dažādiem viedokļiem. Ja aktivizÄ“jas domāšana un paplašinās redzesloks, kļūst grÅ«ti ilgstoši koncentrÄ“t agresiju. Ja kareivis sāks daudz domāt, viņš drÄ«z vien «pārkais zobenu lemesÄ«». Jo vairāk mÄ“s spÄ“jam iedomāties sevi otra vietā, jo grÅ«tāk mums kļūst konfliktÄ“t. NoslÄ“gumā Jāpiebilst, ka fizisks gaisa piesārņojums un elpošanas sistÄ“mas problÄ“mas ir saistÄ«tas ar Gaisa stihijas negatÄ«vajām izpausmÄ“m.

Ūdens stihija

Ūdens stihijas trīsstūri veido: Vēzis, Zivis, Skorpions

Ūdens ir sievišÄ·a stihija. Ūdens pauž jÅ«tas, dzÄ«vÄ«bu, dvÄ“seli, dzÄ«ves plÅ«dumu.
Gaiss saista, Ūdens piesaista. Gaiss nes informāciju, Ūdens - saturu. Gaiss nes domas, Ūdens - jÅ«tas. Gaiss veido sakaru vidi, Ūdens - dzÄ«vÄ«bas, dzÄ«ves vidi. Gaiss saņem un nodod tālāk, Ūdens iz-dzÄ«vo un pār-dzÄ«vo. Ūdens dzÄ«vo, bet dzÄ«vot nozÄ«mÄ“ - just. Dekarts ir izsaucies: «Es domāju, tātad eksistÄ“ju!» Tai brÄ«dÄ« viņš paudis Uguni un Gaisu. Taču debesÄ«s putns nedomā (Dekarta izpratnÄ“), tomÄ“r eksistÄ“. Un eksistÄ“ja jau ilgi pirms Dekarta. Putns sauc: «Es jÅ«tu, tātad eksistÄ“ju!» Un tas skan pārliecinošÄk.
Ūdens stihija simbolizÄ“ dvÄ“seli; ar Å«deni dabā saistÄ«ti četri simboliski procesi. Viens - Å«dens pašplÅ«smā tek uz leju, Å«dens tek uz viszemāko vietu telpā. Otrs - Å«dens sÅ«cas caur zemes slāņiem, tÄ«rās un parādās virszemÄ“ kā dzidrs avots. Trešais - Å«dens siltumā izgaro. Ceturtais - aukstuma ietekmÄ“ Å«dens tiek sakalts, sastingst, pārvÄ“ršas ledÅ«. Tātad - nejÅ«tas, ne dzÄ«vÄ«ba, ne dvÄ“sele necieš zemu temperatÅ«ru.
Ūdens ir uzņemošs, tas pielāgojas apstākļu gultnei, bet arÄ« pats iedarbojas uz apstākļiem, lÄ“nām kal akmeni un lauž klinti. Ūdens ir stihija, kurā rodas atmiņa, tas saglabā iespaidus, saturu un pieredzi, bet ir spÄ“jÄ«gs no visa atbrÄ«voties, atjaunoties un augšÄmcelties jaunai dzÄ«vei.
Uguns nes ideju, Gaiss sniedz šÄ«s idejas variāciju dažādÄ«bu, bet Ūdens - piepildÄ«jumu, padarot dzÄ«vi par šÄ«s idejas metaforu.
Ūdens ir noslÄ“pumains, tas nes dzÄ«vÄ«bu, un dzÄ«vÄ«ba ir noslÄ“pums. Gaiss var pastāstÄ«t par «kaut ko». Taču šis «kaut kas» ir neizsakāms. Vai gan mÄ“s varam izteikt zemeņu garšu? Austrumos mÄ“dz teikt: «Zinošais nerunā, runājošais nezina.» Gaisa burvÄ«ba slÄ“pjas spÄ“jā izteikt vārdos, piemÄ“ram, netveramu izjÅ«tu ietÄ“rpt dzejolÄ«, savukārt Ūdens burvÄ«ba ir vārdos neizsakāmajā. Tā ir spÄ“ja piepildÄ«t ar neizteikto un neizsakāmo.
Kas Ūdens stihijai ir brÄ«vÄ«ba? Tie ir divi ceļi - izgarot vai tecÄ“t lejup. Tā ir galvenā virziena brÄ«vÄ«ba, bet tālāk - konkrÄ“ti apstākļi, kuros viss bÅ«s jāizdzÄ«vo lÄ«dz galam, jebkurš biÄ·eris jāizdzer lÄ«dz pÄ“dÄ“jai lāsei.
Ūdens stihija ir mistiska, subjektÄ«va, intuitÄ«va. Kā iekšÄ“js pamudinājums, neatliekamas rÄ«cÄ«bas impulss intuÄ«cija piemÄ«t arÄ« Ugunij. Gaisa stihijā intuÄ«cija izpaužas kā apskaidrÄ«ba un atklāsme. Ūdens intuÄ«cija ir kā pasakās aprakstÄ«tie burvju kausi un Å«dens spoguļi. Ir jāuzdod jautājums, jāpagaida, lÄ«dz norimst saviļņojums, un uz skaidrās virsmas parādÄ«sies atbilde.
Ūdenim piemÄ«t Ä«pašÄ«ba tuvināt, pat piesaistÄ«t. ŠÄ«s saiknes ir kā kopÄ“ji asinsvadi. MÄ“s tās saucam par attiecÄ«bām. Šie asinsvadi ir vadÄ«tāji, pa tiem tek dzÄ«vÄ«bas sulas. AttiecÄ«bu saturs sniedz dzÄ«ves piepildÄ«jumu, bet - liek arÄ« ciest. TiklÄ«dz pazÄ«šanās (Gaiss) pāraug attiecÄ«bās (Ūdens), dzÄ«ves temperatÅ«ra sāk celties, iedarbojas dzÄ«vÄ«bas enerÄ£ijas transformācijas reakcijas. AttiecÄ«bu asinsvadi kļūst par laboratorijas retortÄ“m, kurās sāk transformÄ“ties dzÄ«ves Å«deņi.
Jāpiebilst, ka pastāv tieša saistÄ«ba starp fizisko Å«deņu tÄ«rÄ«bu vai, gluži pretÄ“ji, to piesārņotÄ«bu un Ūdens stihijas izpausmes lÄ«meni.

Zemes stihija

Zemes stihijas trīsstūri veido: Mežāzis, Vērsis, Jaunava

Otra sievišÄ·a stihija ir Zeme. Zemes stihijai ir raksturÄ«gi iemiesot, veidot formu un to glabāt. Zemes stihija sniedz rezultātu.
Ikviens impulss par kaut ko top, iemiesojas, par kaut ko kļūst. PiemÄ“ram, cilvÄ“ks ir kāda sākotnÄ“ja impulsa, pÄ“c tam - dažādu ie-darbÄ«bu rezultāts. Bet dzÄ«ve ir nepārtraukta kustÄ«ba, tā vienlaikus ir gan process, gan rezultāts, tādēļ arÄ« tas, kas notiek pašreizÄ“jā brÄ«dÄ«, dos rezultātu, kaut kādā veidā noformÄ“sies.

Ūdens stihijā atmiņa rodas, bet salÄ«dzinoši viegli izdzÄ“šas, toties Zemes stihija visu notur un saglabā. AtbrÄ«vošanās notiek tikai pilnÄ«-gas transformācijas procesā.
MÄ“s runājām par brÄ«vÄ«bu Uguns, Gaisa un Ūdens stihijās. Zemei brÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ - atdalÄ«ties, bÅ«t atsevišÄ·ai un patstāvÄ«gi formÄ“ties. Zeme tiecas jebkuru enerÄ£iju pārvÄ“rst vielā, to noturÄ“t, apstrādāt, krāt un novest lÄ«dz kristāla pilnÄ«bai.

Ūdens stihija rada pieÄ·eršanos, turpretÄ« Zeme - cieši saslÄ“dz kopā. Zemes stihija ir saistÄ«ta ar karmas jÄ“dzienu, ar cÄ“loņu un seku nesaraujamajām Ä·Ä“dÄ“m. Ūdens vai nu kaut kur plÅ«st, vai uzturas noteiktā stāvoklÄ«, toties Zemes stihija ir faktors, kas liek Ūdenim plÅ«st vai ieņemt noteiktu stāvokli. Zeme Å«denim dod formu, nosaka apstākļus un vienlaikus ir virziena izvÄ“les sekas. Zemes stihijas Ä«pašÄ«ba ir taisnÄ«gums, tāpÄ“c ikviena forma ir «dokumentāla» liecÄ«ba par kādas bÅ«tnes sasniegumiem.

Gaisa stihijā domāšana sāk attÄ«stÄ«ties, Zemes stihijā tā sasniedz formālu pilnÄ«bu. ZemÄ“ rodas objektivitāte, analÄ«ze, loÄ£ika, Zeme operÄ“ ar faktiem. Zemei svarÄ«gs konkrÄ“tais materiāls, konkrÄ“tas zi-nāšanas, pierādÄ«jumi un pieredze. Gaisam turpretÄ« ir svarÄ«gs nevis fakts, bet gan vÄ“sts, ziņa, informācija, ko nodot. Tā var atbilst vai neatbilst Ä«stenÄ«bai. Gaisam ir svarÄ«gi paši jautājumi, Zemei - atbildes. MÅ«sos nevar krāties pārāk daudz neatbildÄ“tu jautājumu. Zemes stihija dod atbildes, tā ir saistÄ«ta ar atbild-Ä«bas izpratni.

Ar Zemes stihiju ir saistÄ«ta kritika. Kritika var Ä«stenoties tikai tad, ja ir priekšmets, instruments un kritÄ“riji, saskaņā ar kuriem nepieciešamais tiek atstāts, bet liekais - atdalÄ«ts. VisgodprātÄ«gākais kritiÄ·is ir cilvÄ“ka gremošanas sistÄ“ma.

Uguns ienes ideju, Gaiss - sakarÄ«bas, Ūdens - saturu, bet Zeme visu iemieso formās. Zodiakā pretÄ« jebkurai Zemes zÄ«mei atrodas Ūdens zÄ«me (Mežāzis-VÄ“zis, VÄ“rsis-Skorpions, Jaunava-Zivis). OpozÄ«cijas pāri vienmÄ“r ietverta kāda «mūžīga» pretruna, vienlaikus šie pretstati viens bez otra nevar iztikt. PiemÄ“ram, konflikts starp formu un saturu, starp dzÄ«vÄ«bu un dzÄ«ves apstākļiem. Bet, atceroties, ka Å«dens ir dzÄ«vÄ«bas simbols, jāņem vÄ“rā, ka, izzÅ«dot Zemes stihijas formÄ“jošajam faktoram, Ūdenim ir tendence izšÄ·Ä«st. Ja dzÄ«vÄ“ atslābst apstākļu pretestÄ«ba, cilvÄ“ks sāk zaudÄ“t formu, klust amorfs, viņa dzÄ«vÄ«bas enerÄ£ija sāk zust, lÄ«dzÄ«gi Å«denim, kas iesÅ«cas caur ieplaisājuša trauka sienām.

 

fragments no grāmatas "Dzīves astroloģija", nodaļa "Stihijas"