Sākumlapa / Astroloģijas Raksti / Astroloģijas pamati / VenÄ“ra zÄ«mÄ“s (VenÄ“ras cikls)

ASTROLOĢIJAS PAMATI

12. SEP

Venēra zīmēs (Venēras cikls)

Izsakoties vienkāršoti, Merkurs simbolizÄ“ domu, bet VenÄ“ra - izjÅ«tu. Ar VenÄ“ru ir saistÄ«tas ne tikai - patÄ«k, nepatÄ«k, iemÄ«lÄ“šanās un vilšanās. SvarÄ«gāka VenÄ“ras funkcija ir emocionāla atšÄ·iršana, izvÄ“rtÄ“juma smalkums un izvÄ“les spÄ“ja. VenÄ“ra - tā ir vÄ“rtÄ“joša instance, kas atrodas ikvienā no mums un testÄ“ notiekošo pÄ“c atbilstÄ«bas iekšÄ“jiem kritÄ“rijiem. VenÄ“ra ir filtrs, «Äda» starp cilvÄ“ku un apkārtÄ“jo vidi. Un šÄ« filtrÄ“jošÄ instance - tas ir cilvÄ“kā mÄ«tošais sievišÄ·Ä«bas tÄ“ls, sievišÄ·Ä«bas modelis. Šis sievišÄ·Ä«bas tÄ“ls ikviena iekšienÄ“ pieņem vai noraida, vÄ“las vai nevÄ“las, tāpat arÄ« motivÄ“ rÄ«cÄ«bu, jo mÄ“s taču rÄ«kojamies saskaņā ar izvÄ“li un tiecamies pÄ“c tā, kas mums ir pievilcÄ«gs. VÄ«rietis savu sievišÄ·Ä«bas modeli projicÄ“ un tiecas uz to, bet sieviete to iemieso sevÄ«, nes sevÄ«, pauž caur sevi. Tās zÄ«mes Ä«pašÄ«bas, kurā atrodas VenÄ“ra, principiāli nosaka izvÄ“les kritÄ“rijus, simpātijas un antipātijas - zÄ«me atbild uz jautājumu, kas tiek atzÄ«ts par skaistu un pievilcÄ«gu.

VenÄ“ras zÄ«me raksturo reakciju un attieksmes raksturu, tā nosaka to filtru Ä«pašÄ«bas, caur kurieni tiek uztverta realitāte. ZÄ«me, kurā atrodas VenÄ“ra, veido iekšÄ“jo sievietes tÄ“lu, kas tā vai citādi rod izpausmi un izteiksmi.

Venēra Aunā

Venera sāk savu ciklu. Emocionalitāte kļūst par Auna impulsivitātes vadÄ«tāju, emociju izpausmes kļūst bÄ“rnišÄ·Ä«gi tiešas, reakcijas - temperamentÄ«gas, vÄ“rtÄ“jumi - droši, izvÄ“le tiek veikta strauji un kategoriski. VenÄ“rai atrodoties Aunā, uzmanÄ«bu piesaista spilgtas izpausmes, tiek vÄ“rtÄ“ts iedarbÄ«bas spÄ“ks, izteiksmÄ«gums, temperaments, raksturs. VenÄ“ra Aunā (dzimšanas brÄ«dÄ«) veido spilgtu un aktÄ«vu sievietes tÄ“lu, kurai šÄ·iet, ka viņa zina, ko grib, kura vÄ“las darÄ«t par sevi zināmu, sevi pieteikt, ar sevi iespaidot, iet uzbrukumā un atgriezties ar uzvaru. Viņai patÄ«k varoņi, piemÄ«t aizrautÄ«ba un spÄ“ja just piedzÄ«vojumu garšu, viņa var piespiest Ä«stenot vÄ“lamo, var uzsākt sacensÄ«bu vai sāncensÄ«bu vÄ“lamā dēļ.
Parasti Venērai Aunā tuvākas ir aktīvas krasas, jauneklīgs, sportisks vai militarizēts stils. Tiesa, stilu un krāsas ietekmē arī Saules, Mēness un citu planētu stāvoklis un, protams, kultūra, vide un laiks, kurā cilvēks dzīvo.
Venēra Aunā ir
• filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: T.Moram (7. 02. 1478.), N. Berdjajevam (6.03.1874.), A. Šopenhaueram (22. 02. 1788.) Rāmakrišnam (18.02.1836.);
• psihologam Z. Freidam (6.05.1856.);
• aktieriem, režisoriem: Merilinai Monro (1.06.1926., 29° Aunā vai iespÄ“jams jau VÄ“rsÄ«), Ž.P.Belmondo (9. 04. 1933.), I.Smoktunovskim (28. 03.1925.), S.Mihoelsam (16.03.1890.), Dž.MazÄ«nai (22. 02.1921.);
• zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: A.Saharovam (21.05. 1921.), V.Vernadskim (12.03.1863.), N.Kopernikam (19.02.1473), R.F.Feinmanam (11.05.1918.), A.Voltam (18.02.1745.), A.Einšteinam (14. 03.1879.), V.Rentgenam (27. 03.1845.), ÄŒ.Darvinam (12. 02.1809.), valodniekam J. EndzelÄ«nam
(22. 02.1873.);
• literātiem: A.K.Doilam (22.05.1859.), J.Hašekam (30.04.1883.), Ž.Vernam (8.02. 1828.), M. Bulgakovam (15.05.1891.), B.Strugackim (15.04.1933.)
• politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: karalienei Viktorijai (24.05.1819.), diktatoram S.Huseinam (28.04.1937.), kancleram H.Kolam (3. 04. 1930.), ASV prezidentam A.Linkolnam (12.02.1809.);
• māksliniekiem: Mikelandželo (6.03.1475.), Rafaelam (27.03.1483.),
J.Rozentālam (18. 03.1866.), V. van Gogam (30. 03.1853. 29° ZivÄ«s), A. van Deikam (22.03.1599.), F.Gojam (30.03.1746.). P.0.Renuāram (25.02.1841.);
• mÅ«ziÄ·iem: K. GrÄ«gam (15.05.1843.), E.KarÅ«zo (25. 02.1873.), F. Šaļapinam (13.02. 1873.), P. ÄŒaikovskim (7. 05. 1840.), M. Musorgskim (21. 03.1839.), J. Strausam (tÄ“vam) (14.03.1804.).

Venēra Vērsī

Kad VenÄ“ra pāriet VÄ“rsÄ«, tā kļūst par varenu akumulatoru un magnÄ“tu. VÄ“rtÄ“šanas aparāts VenÄ“rai VÄ“rsÄ« tiek vÄ“rsts uz taustāmāku dzÄ«ves matÄ“riju nekā VenÄ“rai Aunā. To uztrauc tas, kas «tuvāk Ä·ermenim», un, protams, ir svarÄ«gi, kāds ir Ä·ermenis un kas tam ir tuvs; parasti uzmanÄ«bu saista vÄ“rtÄ«bas un labumi, tomÄ“r ne tikai tie. VenÄ“rai VÄ“rsÄ« ir neparasti bagāta sajÅ«tu gamma. Aunā VenÄ“ra ir temperamentÄ«ga, VÄ“rsÄ« - jutekliska. Viņa situāciju izgaršo kā sulÄ«gu augli un ar tādu pašu spÄ“ku to izcieš, ja auglis nav bijis Ä«stais vai, piemÄ“ram, «aizliegtais». VenÄ“ra VÄ“rsÄ« ar katru šÅ«nu izdzÄ«vo izjÅ«tu - tās formu, faktÅ«ru, krāsas, skaņas. Tāpat siltumu, maigumu, saldumu vai arÄ« vilšanos, sāpes un rÅ«gtumu - tā ir vesela izjÅ«tu pasaule. Viņa ir magnÄ“tiska, auglÄ«ga un pie-saistoša, bet, ja Šis magnÄ“ts tiek atrauts, tas plÄ«st kā dzÄ«vi audi. BlÄ«vi piesātināta ir jebkāda rakstura izjÅ«ta - tā, ka var bÅ«t pat bail no pārdzÄ«vojuma intensitātes, un cilvÄ“ks ar VenÄ“ru VÄ“rsÄ« reizÄ“m cenšas uzvilkt flegmatisma masku, likt, lai izjÅ«tas nerezonÄ“.
PiemÄ“ram, M.Gorkijs, kam VenÄ“ra bija VÄ“rsÄ«, aprakstot savu varoņu ievainojumus, tiem lÄ«dzi juzdams, izcieta asas fiziskas sāpes. Cita galÄ“jÄ«ba ir tad, ja cilvÄ“ks ar visu bÅ«tni pilnÄ«gi iegrimst jutekliskurnā. Ja VenÄ“ra ir VÄ“rsÄ«, pievilcÄ«gi šÄ·iet dziļi, piesātināti, reizÄ“m pat smagnÄ“ji krāsu toņi, bet citkārt neparasti saskanÄ«gs šÄ·iet gaišzilais un gaiši rozā.
Venēra Vērsī ir
• filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: Š.FurjÄ“ (7.04.1772.), 0.Špengleram (29. 05.1880.), Ž.P.Sartram (31. 06.1905.), K.Marksam (5.05.1818.), T. Gobsam (5.04. 1588.);
• psihologiem: Vilhelmam Raiham (24.03.1897.), Ä’. Frommam (23.03.1900.);
• aktieriem, režisoriem: ÄŒ.ÄŒaplinam (16. 04.1889.), A.Tarkovskim (4.04.1932.),
Merilinai Monro (1.06. 1926., var bÅ«t 29° Aunā);
•  zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: G.V.Leibnicam (1.07.1646.), M.Plankam (23.04.1889.), vÄ“sturniekam A. Toinbijam (14.04.1889.);
• literātiem: H.Ibsenam (20.03.1828.), N. Gogolim (1.04.1809.), S.Beketam (13. 04.1906.), K.Baļmontam (14.06.1867.), V.Jeitsam (13. 06. 1865.), T. Mannam (6.06. 1875.), P.VÄ“rienam (30. 03. 1844.), A. Ahmatovai (23. 06.1889.), M. Gorkijam (28. 03. 1868.);
• politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: imperatoram PÄ“terim I (8.06.1672.), ASV prezidentam T. Džefersonam (13.04.1743.), Somijas prezidentam K. G. Mannerheimam (16.06.1867.), kancleram O. fon Bismarkam (1.04.1815.);
• māksliniekam G. KurbÄ“ (10. 06.1819.);
• mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: S. Rahmaņinovam (1.04.1873.), M. Rostropovičarm (27. 03.1927.), P.Makārtnijam (18.06.1942.), Ä’.BÄ“rlinam 11. vai 15.05.1888.), J.Haidnam (31. 03. 1732.), N.Rimskim-Korsakovam (18.03.1844.).

Venēra Dvīņos

Kad VenÄ“ra pāriet Dvīņos, emocionāla interese ir pievÄ“rsta acumirklÄ«gajam. DzÄ«vu atsaucÄ«bu izraisa kontakti, situāciju spÄ“le, asociāciju veiklums, sarunu raitums, vārdu skanÄ“jums, iespaidu mozaÄ«ka. Kad VenÄ“ra ieiet Dvīņos, emocionalitāte ir galvenais kontakta veidotājs, informatÄ«vā vide pildās ar dzÄ«vām reakcijām, emocionālu kustÄ«gumu, atsaucÄ«bu. Viegli un vienkārši, it kā lidojot, tiek pausti vÄ“rtÄ“jumi un spriedumi. VenÄ“ra Dvīņos loti labi dzird valodu, lieliski spÄ“j novÄ“rtÄ“t piemÄ“rotā brÄ«dÄ« pateiktu Ä«sto vārdu, spilgtu domu, asprātÄ«gu tekstu, situācijas anekdotismu. Zemākā izpausmÄ“ var bÅ«t sekla un pavirša it visā. VenÄ“ra Dvīņos var bÅ«t kā sÄ«ku zvaniņu miriāde, var bÅ«t viegla kā porcelāna balerÄ«na un vieglprātÄ«ga kā pusaudze. Krāsu salikumi var bÅ«t jautri kā bÄ“rnÄ«bā - tā, ka acÄ«s ņirb tÅ«kstoš varavÄ«kšÅ†u.
Venēra Dvīņos ir
• filozofam Ž.Ž.Ruso (28.06.1712.);
• aktieriem, režisoriem: I.Bergmanim (14. 07. 1918.), S.Stallonem (6.07.1947.), Rudolfo Valentino (6.05.1895.);
•  zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotajiem: fiziÄ·im V. Pauli (25. 04.1900.), izgudrotājam S.Morzem (27. 04.1791.), aviokonstruktoram A. Mikojanam (5. 08. 1905.);
•  literātiem: O. Haijamam (18. 05. 1048.), I.Babelam (12. 07. 1894.), E.Kaneti (25. 07. 1905.), Novālisam (2. 05. 1772.), F. Kafkam (3. 07.1883.), M. Vološinam (28. 05. 1877.);
•  politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: premjerministrei G. Meirai (3.05.1898.), ASV prezidentam Dž. Kenedijam (29.05.1917.), imperatorei KatrÄ«nai II (2.05.1729.), diktatoram O. Kromvelam (25.04.1599.), J.Sverdlovam (3.06.1885.);
•  māksliniekiem: P.GogÄ“nam (7.06.1848.), I. Aivazovskim (29.07.1817.), Rembrantam (15.07.1606.),
• mÅ«ziÄ·iem: R.Strausam (11.06.1864.), Ž.Ofenbaham (20.06.1819., 29° VÄ“rsÄ«),
J.Brāmsam (7. 05.1853.), J. Menuhinam (22. 04. 1916.).

Venēra Vēzī

Kad VenÄ“ra pāriet VÄ“zÄ«, emocionalitāte kļūst dziļāka, attiecÄ«bu saites veidojas ciešÄkas, siltākas. KamÄ“r VenÄ“ra ir VÄ“zÄ«, mÅ«sos rezonÄ“ tuvais un dzimtais, mÅ«s interesÄ“ attiecÄ«bu «temperatÅ«ra». Emocijas atspoguļo savu loku, un jÅ«tas ir noskaņotas uz vidi, kas mÅ«s auklÄ“ un uztur. Emocionalitāte ar VenÄ“ru VÄ“zÄ« vairāk ir pievÄ“rsta tieši jÅ«tām, tomÄ“r tā ari it kā piezemÄ“jas tuvāk konkrÄ“tiem dzÄ«ves aspektiem, sadzÄ«viskajai pusei. Ir svarÄ«gi bÅ«t saprastam, pieņemtam, svarÄ«gs ir dalÄ«ts pārdzÄ«vojums, kontakta intimitāte, izjÅ«tu pustoņi. VenÄ“ra VÄ“zÄ« brīžiem var kļūt smalki liriska, brīžiem - ieslÄ«gt sentimentalitātÄ“. VenÄ“ra VÄ“zÄ« var loti labi izteikt, piemÄ“ram, tautas sirdi, kopÄ“jo izjÅ«tu «garšu». Ä»oti pieÄ·Ä“rÄ«ga - pierod, pieaug pie sava.
Sievietes tÄ“ls, ko veido VenÄ“ra VÄ“zÄ«, parasti atspoguļo savas dzÄ«ves telpas estÄ“tiskos priekšstatus. Tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“ tieši nacionālo arhetipu - tas atspoguļo jebkuru kopÄ«bu, kurai cilvÄ“ks psiholoÄ£iski jÅ«tas piederÄ«gs. No krāsām tuvi ir pasteltoņi, bet brīžiem ari siltas krāsas, piemÄ“ram, kastaņu tonis.
Venera Vēzī ir
• filozofam Ž. Kalvinam (10.07.1509.);
• psihologam K.G.Jungam (26. 07.1875.);
• aktieriem, režisoriem: D.Hofmanim (8. 08.1937.), V. Artmanei (21.08.1929);
• zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: B.Paskālam (19.06.1623.), polārceļotājam R. Amundsenam (16. 07. 1872.);
•  literātiem: J. Brodskim (24. 05. 1940.), H. Hesem (2. 07. 1877.), F. Garsijam Lorkam (5. 06.1898.), E. Hemingvejam (21.07.1899,), A. de Sent-EkziperÄ« (29. 06. 1900.), A. Delvigam (17. 08, 1798,), A. Puškinam (6.06.1799.), V. Kuhelbekeram (21.06.1797.), L. Feihtvangeram (2. 06.1884.), O. de Balzakarn (20. 05.1799.);
• politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: imperatoram Napoleonam I (15. 08. 1759.), imperatoram Nikolajam II (19. 05.1868.), ASV prezidentam H. Trumenam (8. 05. 1884.), Ä£enerālsekretāram J. Andropovam (15. 06.1914-1, vienam no nacistu vadoņiem M. Bormanim (17.06.1900.);
•  māksliniekiem: A. Modiljāni (12.07.1884.), D.Velaskesam (4. 06.1599.),
I.Repinam (5.08.1844.), I. Levitanam (30.08.1860.);
• mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: Š. AznavÅ«ram (22. 05.1924.), Š.Guno (17. 06. 1818.), Antonio SaljÄ“ri (18. 08. 1750.), I.Stravinskim (17. 06.1882.), M.Gļinkam (1.06. 1804.).

Venēra Lauvā

Kad VenÄ“ra pāriet Lauvā, emocionalitāte kļūst par radošas pas-izpausmes instrumentu, dzÄ«vÄ«bas pārpilnÄ«bas izteicÄ“ju. Emocionalitāte uzplaukst, kļūst žilbinoša, strÅ«klakai lÄ«dzÄ«ga, vÄ“rsta uz āru. Kļūst svarÄ«ga izrāde, pārliecinošs izpildÄ«jums, radÄ«tais efekts. ApkārtÄ“ja pasaulÄ“ un dzÄ«ves ritumā uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta lietu izteiksmÄ«gu' mam. PievilcÄ«gs ir talanta oreols, individualitātes spÄ“ks, tā ietekme uz apkārtÄ“jo, slava un popularitāte. VenÄ“ra Lauvā nes karaliskas sievietes tÄ“lu, kura kā dabisku uztver viņai veltÄ«to uzmanÄ«ba * patÄ«k dāsni dāvināt un saņemt krāšÅ†as dāvanas; VenÄ“ra Lauva 1101 galvenās varones lomas, tai nepatÄ«k nekas, kas to aizÄ“no. CilvÄ“kiem, kas dzimst ar VenÄ“ru Lauvā, piemÄ«t sava mākslinieciskā tÄ“la, imidža
dža izjÅ«ta. Parasti patÄ«k spilgtas, kuplas un košas krāsu gammas, tomÄ“r var pilnÄ«gi pakļauties noteikta, radÄ«ta tÄ“la prasÄ«bām.
Venēra Lauvā ir
•  filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: mātei Teruzai (27. 08.1910.), Dalailamam XIV (5. 07. 1933-).
• aktierim, režisoram M. ÄŒehovam (28. 08.1891.);
• literātiem: V. Majakovskim (19. 07.1893.), Ä». Tolstojam (9. 09. 1828.), E. M. Remarkam (22. 06. 1898.), Rainim (9. 09. 1965.), M. Māterlinkam (29. 08. 1862.), Dž. B. Šovam (26. 07. 1856.), 0. Henrijam (9. 09. 1862.), S.Lemam (12. 09. 1921.), V.Skotam (15. 08. 1771.);
• māksliniekiem: Ž.L. Dāvidam (30. 08.1748.), P. P. Rubensam (28. 06. 1577.);
• mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: K. DebisÄ« (22. 08.1862.), Madonnai (16. 08. 1958.),

Venēra Jaunavā

Kad VenÄ“ra ieiet Jaunavas zÄ«mÄ“, emocionalitāte klust atturÄ«gāka, vÄ“rtÄ“jumos parādās lielāks prasÄ«gums, ikvienā jomā kļūst svarÄ«ga izpildÄ«juma tÄ«rÄ«ba. VenÄ“ra Jaunavā ļauj pievÄ“rst uzmanÄ«bu jaukiem sÄ«kumiem un arÄ« tādiem, kas nemaz nešÄ·iet nedz jauki, nedz sÄ«kumi. Vispār, ja VenÄ“ra atrodas Jaunavā, tad uzmanÄ«bas vÄ“rtas ir dažāda rakstura nianses, akcenti, detaļas. MÄ“s ar lielāku uzmanÄ«bu 'zturamics pret izpildÄ«juma lÄ«meni, priekšmetu noformÄ“jumu, sadzÄ«viskām detaļām. MÅ«s neatstāj vienaldzÄ«gus stilistikas jautājums, profesionālais lÄ«menis tajā vai citā izpausmÄ“. Viegli krÄ«l acÄ«s estÄ“tiskas nepilnÄ«bas, pietiekami neizveidotas un slikti savietotus detaļas.
Sievietes tÄ“ls, ko rada VenÄ“ra Jaunavā, ir smalki veidota bÅ«tne - tÄ“ls ar visai noslÄ«pÄ“tām Ä«pašÄ«bām un meistarÄ«gu izpildÄ«jumu. VenÄ“ra Jaunavā parasti mÄ«l atturÄ«gas krāsas, kurām nepiemÄ«t agresivitāte, piemÄ“ram, smilšu krāsu. Pārliecinoši izmanto lÄ«niju, rakstu, visdažādākos apdares elementus. AtšÄ·irÄ«bā no VenÄ“ras Lauvā viņai,
piemÄ“ram, rota nebÅ«s briljanta, bet gan koka, taču tā bÅ«s Ä«paša, raksturÄ«ga, unikāla.
Venēra Jaunavā ir
• filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: F. Nīčem (5. 10. 1844.), T. Kampanellam (5. 09. 1568,), Sv. Sarovas Serafimam (30. 07.1759.), ŠrÄ« Aurobindo (14. 08.1872.), V. Mesingam (10.09.1899.);
•  aktieriem, režisoriem: S.Bernārai (22. 10. 1844.), S.LorÄ“nai (20. 09. 1934.), A. Raikinam (24. 10. 1911.), Ī.Montanam (13. 10.
1921-);
• zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: A. Nobelam (21.10. 1833) kapteinim Ž.F. LaperÅ«zam (22. 08. 1741.), fiziÄ·im I. Tammam(8.07.1895.);
•  literātiem: J. V. GÄ“tein (28. 08. 1749.), G. de Mopasānam (5. 08.1850.), A.Dimā (tÄ“vam) (24. 07.1802.}, M. Cvetajevai (8.10, 1892.), M. ZošÄenko (10. 08. 1895.),
S.Jeseninam (3.10.1895.), G. Apolinēram (26.08.1880.), R. Bredberijam
(22. 08.1920.), P. Merimē (27.09.1803.);
• politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: prezidentam F. Miterānam (26.10.1916.), prezidentam J. ÄŒakstem (14. 09. 1859.), premjeram M.Gailim (9. 07.1951.);
•  māksliniekiem: M.K.ÄŒurļonim (22. 09. 1875.), K. Fridrihsonam (7. 09. 1911.), M. Šagālam (7. 07. 1887.), E. Degā (19. 07.1834);
•  mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: J. VÄ«tolam (26. 07. 1863.), Dž. Lenonam (9. 10.1940.).

Venēra Svaros

VenÄ“ra Svaru zÄ«mÄ“ ir savā mājoklÄ« - tas nozÄ«mÄ“, ka Svari VenÄ“ras Ä«pašÄ«bām ļauj pilnā mÄ“rā izpausties. Kad VenÄ“ra pariet Svaros, mÅ«s uztrauc dažādas attiecÄ«bu formas, aspekti, nianses. MÄ«lestÄ«bā, draudzÄ«bā, darÄ«jumos... Jebkuru lietu savstarpÄ“jais draudzÄ«gums, naidÄ«gums, saskaņa, nesaskaņa visdažādākajos variantos. VenÄ“ra VÄ“rsÄ« ir vÄ“rsta uz attieksmi un vÄ“rtÄ“ izjÅ«tas, kas tiek izraisÄ«tas; savu-kārt Venera Svaros vÄ“rtÄ“ atbilstÄ«bas un kompozÄ«cijas. Tai interesÄ“ saspÄ“le mijiedarbÄ«bā.
CilvÄ“kiem, kas dzimuši ar VenÄ“ru Svaros, šÄ«s pozÄ«cijas spÄ“ks var izpausties gan ārÄ“jā pievilcÄ«bā, gan spÄ“jā izraisÄ«t simpātijas, noskaņot un radÄ«t atbilstošu noskaņojumu. VenÄ“ra dod spÄ“ju smalki izprast apstākļus, izjust situāciju, prasmi darboties ansamblÄ«, spÄ“ju rast intuitÄ«vu risinājumu, salāgojot, šÄ·iet, gluži svešus elementus, nepieņemamo padarÄ«t pieņemamu, situāciju padarÄ«t estÄ“tiski pievilcÄ«gu vai piešÄ·irt kaut kam estÄ“tisku nozÄ«mi.
No vēsturē pazīstamiem cilvēkiem Venēra Svaros ir
•  mistiÄ·im, garÄ«gajam lÄ«derim Bahāullāham (jeb Mirzani Huseinam AlÄ«) (12. 11. 1817.);
• aktieriem, režisoriem: A. Epneram (26. 10. 1937.), G. Tovstonogovam (28. 09. 1915.), Å…. Mihalkovam (21. 10. 1945.), G. Danelijam (25, 08. 1930.), V. Allenam
(1.12.1935.), M. Antonioni (29. 09. 1912.), E. Rjazanovam (18.11.1927.);
•  zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: Džozefam Rotblatam (4.11. 1908.), F.Canderam (23. 08.1887.);
• literātiem: A. KāmÄ« (7. 11. 1913.), M. Ä»ennontovam (15. 10. 1814.), A. Rembo (20. 10. 1854.), Ä«. Buņinam (22. 10. 1870.), O. Vaildam (16. 10. 1854.);
•  politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: ASV pre/.identiem V.  Hārdingarn (2.  11.  1865.), B. Klintonam (19. 08.  1946.) un Dž. GārfÄ«ldam (19. 11. 1831.), propagandas ministram J. Gebelsam (29. 10. 1897.), čekas vadÄ«tājam F. Dzeržinskim (n. 09. 1877.), karalim S. Baterijām (27. 09. 1533.), Ä». Trockim (7. 11. 1879.), diktatoram Fransisko Franko (4.12. 1892.);
•  māksliniekiem: P. Pikaso (25. 10. 1881.), J. Pauļukam (2. 09. 1906.);
•  mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: Ž. BizÄ“ (25. 10. 1838.), N.PaganÄ«ni (27.10.1782,), A. Koplendam (14.11.1900.), V. BellÄ«ni (3.11.1801.). L.Koganam (19. 11. 1924.).

Venēra Skorpionā

TomÄ“r pastāv nesaskaņojamas lietas, nesamierināmas pozÄ«cijas, vismaz parastos apstākļos ne. Tad vajadzÄ«ga spÄ“cÄ«ga pārmaiņa - kaut kas Ä«pašs, kas ļauj pilnÄ«gi pārvÄ“rst apstākļus. Tieši tas piesaista VenÄ“ru Skorpionā. Laikā, kad VenÄ“ra atrodas Skorpionā, emocionalitāte kļūst par transformÄ“jošo spÄ“ku kanālu. Tas ir arÄ« laiks, kad pati emocionalitāte kvalitatÄ«vi mainās. Šai laikā izvÄ“le bieži vien krÄ«t u'f. to, kas nevis nes lÄ«dzsvaru, bet kāpina intensitāti. Ar emocijām notiek enerÄ£iju izlāde un arÄ« uzlādÄ“šanās. Tiek gÅ«ts jauns emociju stāvoklis, jauns noskaņojums, un tajā var rasties gan jauna attieksme pret lietām, gan jauna lÄ«meņa attiecÄ«bas.
Ja VenÄ“ra ir Skorpionā, tad piesaista dzÄ«vÄ«bas un nāves, labā un ļaunā tÄ“mas, pārbaudÄ«jumu un pārvarÄ“šanas izvÄ“rtÄ“jums, krišanas un izpirkuma dramatisms. Satrauc lieli sociāli jautājumi, dzimuma noslÄ“pums un naudas vara. Emocionalitāte ir pakļauta lielam spriegumam, lielām vÄ“trām, lieliem saviļņojumiem.
VenÄ“ra Svaros piesaista estÄ“tiski un izraisa simpātijas, savukārt VenÄ“ra Skorpionā iedarbojas uz dziļākiem slāņiem nekā estÄ“tiskais, tāpÄ“c tās izpausme izraisa visai kontrastainu reakciju: vai nu ārkārtÄ«gi piesaista, vai spÄ“cÄ«gi atgrūž. Pati tā viegli pāriet robežas, piemÄ“ram, robežu starp māksliniecisko patiesÄ«bu un Ä«sto dzÄ«ves patiesÄ«bu vai robežu starp mākslas burvÄ«bu un klaju buršanos. Bet VenÄ“ra Skorpionā ir arÄ« ļoti sabiedriska. PiemÄ“ram, VenÄ“rai VÄ“zÄ« emocionalitāte ir noskaņota uz tuvinieku loku, toties VenÄ“ra Skorpionā pauž emocionalitāti, kas noskaņota uz noteiktiem sabiedriskiem spÄ“kiem. Ja cilvÄ“ks dzimis ar VenÄ“ru Skorpionā, viņa prioritātes un simpātijas var bÅ«t pilnÄ«gs kāda grupÄ“juma noskaņojuma atspoguļojums, piemÄ“ram, cilvÄ“kam tiešÄm patÄ«k tas, kas patÄ«k partijai. Augstākā izpausmÄ“ emocionalitāte var kalpot par kanālu spÄ“kam, kas ir lielāks par sociālajiem spÄ“kiem.
Sievietes tēls, ko veido Venēra Skorpionā, var būt Karmena, bet var būt arī Spīdola. Tā ir sieviete, kas sevi sadedzina kaut kāda ugunī, Un tā var būt gan kaislību uguns, gan svētā uguns.
Venera Skorpionā ir
• filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: VoltÄ“ram (i. 12. 1694.), R. Genonam (15.11.1886.), K. A. Sensimonam (17.10.1760.), M. Gandijam (2.10.1869.);
•  aktieriem, režisoriem: Ž. L. Godāram (3. 12. 1930.), K. Duglasam (9.12.1916.);
•  zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: fiziÄ·im N. Boram (7.10.1885.), ceļotājiem T. Heijerdālam (6.10.1914.). F. Nansenam (10.10.1861.) un Dž. Kukam (27.10.1728.), vÄ“sturniekam Ä». Gumiļovam (i. 10. 1912.), M. Lomonosovam (19. 11. 1711.),
M.Sklodovskai-Kirī (7.11.1867.), astronomam E. Halejam (29.10.1656.);
• literātiem: Džirolāmo Savonarolam (21. 09.1452.), K. Baronam (31.10.1835.), J. F. Šilleram (10.11.1759.),
• politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: feldmaršalam V. Keitelam (22.09.1882.), A. VallenŠteinam (24. 09. 1583.), Pāvilam I (1.10.1754.), K. Valdemāram (2.12.1825.), K. Raisai (14.11.1954.);
• māksliniekiem: N. RÄ“riham (9.10.1874.), K. Brilovam (23, 12. 1799.)
K.Petrovam-Vodkinam (5. 11.1878.);
• mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: A. ŠÄ“nbergam (13. 09.1874.), H. Karerasam (5.12.1946.), 0. Mesiānam (10.12. 1908.), DŽ. GÄ“ršvinam (26. 09. 1898.), J.SibÄ“liusam (8.12.1865.), F. Listam (22. 10. 1811.), D. Šostakovičam (25.09.1906.), E. Dārziņam (22.10.1875.), Dž. Verdi (10. 10. 1813.), D. Barenboimam (15. 02. 1942.), B.GrebenšÄikovam (27. 11. 1953.).

Venēra Strēlniekā

Kad Venēra pāriet Strēlniekā, cilvēkus emocionāli saista dažādas tāles, mērogi, ceļazvaigznes. Lielumi, autoritātes un mērauklas. Kultūra, vērtības un dzīves uzskati. Neparasti emocionāli iedarbīgi kļūst karogi, simboli un ģerboņi, uzraksti uz krekliem,
Viss, kas saistÄ«ts ar StrÄ“lnieku, šai laikā cenšas atstāt iespaidu un pievilcÄ«gi sevi pasniegt. AÄ£itācija un reklāma par ideoloÄ£iju, precÄ“m vai vÄ“rtÄ«bām šai periodā kļūst Ä«paši emocionāli iespaidÄ«ga. Viss, kas kaut kādu iemeslu dēļ cÄ«nās par cilvÄ“ku simpātijām, cenšas iekarot sirdis, ietekmÄ“t gaumi un attieksmi. Jo šai laikā mÄ“s
tiešÄm izvÄ“rtÄ“jam nozÄ«mes un autoritātes, reaģējam uz visu, kas cenšas iedvest cieņu, noteikt vÄ“rtÄ«bas. MÄ“s reaģējam uz to, kas mÅ«s sola kaut kur vest, kaut kur vadÄ«t. MÄ“s vÄ“rtÄ“jam, vai mums patÄ«k tās vÄ«zijas, kas mums tiek pasniegtas. StrÄ“lnieks ir Uguns zÄ«me, bet Ugunij svarÄ«ga ir ārÄ“ja izpausme. VenÄ“rai StrÄ“lniekā ir svarÄ«gi paust attieksmi, iespaidot ar savu vÄ“rtÄ“jumu. Viņu saista it visi pasākumi, kuros tas tiek nostiprināts, - rituāli, ceremonijas, svinÄ«bas, pieņemšanas. Viņa mÄ«l dižciltÄ«bu un izcilÄ«bu, izglÄ«tÄ«bu un iesvÄ“tÄ«bu. Tuvi ir zilie, violetie, purpura toņi. Sievietes tÄ“ls, ko veido VenÄ“ra StrÄ“lniekā, ir cÄ“la dāma, kas iedvesmo bruņinieku uz varoņdarbiem.
Venēra Strēlniekā ir
• filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: B. Spinozam (24.11.
1632.), D.Andrejevam (2.11.1906.);
•  aktieriem, režisoriem: 0. Meņšikovam (8. 11. 1960.), Ž. DepardjÄ“ (27.12.1948.),
V. Ņemirovičam-Dančenko (23. 12. 1858.), F. Fellīni (20.01.1920.);
• zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem; fiziÄ·im M. Bornam (11. 12.1882.), Paracelzam (24. to. 1493.), konstruktoram S. Koroļovam (12. 01.1907.), fiziÄ·im
A.Jofem (29. 10. 1880.);
•  literātiem: A. Solžeņicinam (11. 12. 1918.), Dž.R.Kiplingam (30.12.1865.), L.Kerolam (27.01.1832.), A. Belijam (26.10.1880.), O. Mandelštamam (15. 01.1891.), Iļjam Ä’renburgam (27. 01.1891.), Dž. Sviftam (30. 11. 1667.), S. VÄ«zentālam (31. 12. 1908.), F. Tjutčevam (5.12. 1803.), H. Džibrānam (6. 01.1883.);
• politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: diktatoram U. Pino-četam (25.11.1915.), premjeram B. Netanjagu (21. 10.1949.), kancleram V. Brantam (18.12.1913.), Ä£enerālsekretāram L. Brežņevam (19.12.1906.), M. Barklajam de Tolli (24. 12. 1761.), M. Tečerei (13.10.1925.), prezidentam B. Jeļcinam (1.02.1931.), imperatoram Aleksandram I (23.12.1777.), H. GÄ“ringam (12. 01.1893.), premjeram V. Čērčilam (30. 11. 1874.), prezidentam Šarlam de Gollam (22. 11. 1890.), ASV prezidentiem T.RÅ«zveltam (28. 10. 1858.) un V.Makinlijam (30. 01.1843.);
• māksliniekiem: P. Sezanam (19. 01. 1839.), E. ManÄ“ (23. 01. 1832.), H. Sutinam (13. 01.1893.), D. Sikeirosam (29.12.1898.);
• mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: Dž. Pučīni (22.12.1858.), L Kalmanam (24. 10.1882.), A. Korelli (17. 01.1853.), N. ŠnÄ“ (10.11.1960.).

Venera Mežāzi

VenÄ“ra pāriet desmitajā zÄ«mÄ“, kas ir saistÄ«ta ar formālu pabeigtÄ«bu un loÄ£isku rezultātu; tātad Mežāzis noformÄ“ visu, kas saistÄ«ts ar VenÄ“ras simbolismu, piemÄ“ram, mÅ«su simpātijas, izvÄ“les un attiecÄ«bu kanniskos rezultātus. Kad VenÄ“ra pāriet MežāzÄ«, mÄ“s emocionāli reaģējam uz dzÄ«ves formālo pusi. MÅ«s interesÄ“ formulÄ“jumi, tiesÄ«bas un taisnÄ«gums, iekārtojums un likumÄ«ba. Rodas nepieciešamÄ«ba pÄ“c atbildÄ«bas attiecÄ«bās, tiek panākta noteiktÄ«ba, šai laikā vai nu beidzas vienošanās, vai parādās vienošanās rezultāti. Ja VenÄ“ra ir MežāzÄ«, mazinās emocionālā atvÄ“rtÄ«ba un nepiespiestÄ«ba, bet zÅ«d ari virspusÄ«ba. AttiecÄ«bas kļūst atturÄ«gākas, tajās palielinās distance, bet lÄ«dz ar distanci rodas arÄ« noteikta brÄ«vÄ«ba. VÄ“rtÄ“jumi šai laikā mÄ“dz bÅ«t stingrāki, toties atbildÄ«gāki. Ir vieglāk izvÄ“rtÄ“t savas izjÅ«tas un attieksmi un nonākt pie skaidrÄ«bas. Ja ir smaga kanna, VenÄ“ra MežāzÄ« var dot smagas saistÄ«bas.
Šai laikā viss, kas saistÄ«ts ar Mežāzi, it kā sasilst un atmaigst. Instances, iestādes un varas orgāni vÄ“las parādÄ«t cilvÄ“cÄ«gu seju, paust lÄ«dzdalÄ«bu un sapratni, dažādas formalitātes var bÅ«t nokārtojamas vieglāk. CilvÄ“kiem, kas dzimuši, kad VenÄ“ra ir MežāzÄ«, patÄ«k izmeklÄ“ta vienkāršÄ«ba un klasiski kritÄ“riji gan iekārtojumā, gan apģērbā un priekšmetu izvÄ“lÄ“. Krāsās VenÄ“ra MežāzÄ« ir lakoniska, spÄ“j pilnÄ«bā sevi izteikt lÄ«nijās, siluetā, arhitektÅ«ras formā. Sievietes tÄ“ls, ko veido VenÄ“ra MežāzÄ«, mazliet atgādina Viktorijas laikmeta lÄ“diju.
Venēra Mežāzī ir
• filozofam P. Florenskim (21. 01. 1882.);
• aktieriem, režisoriem: S. Eizenšteinam (22. 01.1898.), J. Vahtangovam
(13. 02. 1883.), S. Spīlbergam (18. 12. 1947.), balerīnai M. Pliseckai (20.11.1925.), rnēmā kino zvaigznei M. Linderam (16. 12.1883.);
• zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: fiziÄ·iem Dž.Džoulam (24, 12. 1818.) un
I. Prigožinam (25. 01. 1917.), matemātiÄ·im N. Lobačevskim (1.12.1792.), kapteinim I.Kruzenšternam (8. 11. 1770.), Ä·Ä«miÄ·im L. PastÄ“ram (27.12.1822.), astronomiem J. Kepleram (27.12.1571.) un V. Heršelam (15.11.1738.);
•  literātiem: F. Dostojevskim (n. 11.1821.), R.M. Rilkem (3.12. 1875.),
I.Turgeņevam (10. 11. 1818.), Dž.R.R.Tolkinam (3. 01. 1892.),
A. Blokam (28.11.1880.);
• politiÄ·iem, valstsvÄ«riem, karavadoņiem: prezidentam M. Gorbačovam (2.03.1931.), prezidentei I.Gandijai (19.11.1917.), A.Suvorovam (24. 11. 1730.), B. Franklinam
(17.01.1706.), maršalam Georgijam Žukovam (1.12.1896.), Ä£enerālfeldmarsalam
A. Keserlingam (20.11.1885.);
•  mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: L. van BÄ“thovenam (16.12.1770.), F. ŠÅ«bertam (31.01. 1797.), M. RavÄ“lam (7. 03. 1875.), A. Rubinšteinam (28.11. 1829.).

Venēra Ūdensvīrā

VenÄ“rai MežāzÄ« patÄ«k pabeigtÄ«ba, savukārt VenÄ“rai ŪdensvÄ«rā -atvÄ“rtÄ«ba; VenÄ“rai MežāzÄ« patÄ«k noformÄ“tÄ«ba, VenÄ“rai ŪdensvÄ«rā -neformalitāte. Kad VenÄ“ra pāriet ŪdensvÄ«rā, emocionalitāte kļūst par veidu, kā iekļauties kopÄ“jā apritÄ“. Šai laikā laikmetam aktuālie jautājumi kļūst par personÄ«giem jautājumiem, tie izraisa dzÄ«vu atsauksmi. Šai laikā informācijas telpa un sabiedriskās attiecÄ«bas kļūst emocionāli atvÄ“rtākas.
VenÄ“rai ŪdensvÄ«rā patÄ«k neparastais, patÄ«k saskarsme, kurā satiekas dažādas idejas, likteni, viedokli. PatÄ«k brÄ«va pārvietošanās dzÄ«ves izplatÄ«jumā, kur ik pa brÄ«dim atklājas jauna dzÄ«ves dimensija. PatÄ«k lidot lÄ«dzi idejai, kas vÄ“l ir tikai gaisā. BÅ«t tajā, kā vÄ“l nav, kas ir vÄ“l tik tikko nojaušams. PatÄ«k just, kā mūžīgais pieskaras laikam, kā Kosmoss pieskaras ikdienišÄ·ajam, kā saskaras dažādi laikmeti un dažādi mÄ“rogi. PatÄ«k tas brÄ«vÄ«bas brÄ«nums, kurā viss var satikties. Sievietes tÄ“li, ko veido VenÄ“ra ŪdensvÄ«rā, atspoguļo visus mÅ«su nākotnes priekšstatus, sākot ar neirotisku ekstravaganci un kosmiskām, folijā ietÄ«tām citplanÄ“tietÄ“m un beidzot ar praviešu vÄ«zijām par nākotnes Ievu.
Venera Ūdensvīrā ir
• filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: Nostradāmam (14.12. 15°3-). garÄ«dzniekam A. Meņam (22, 01.1935.);
• psihologam R. Asadžioli (27. 02. 1888.);
• aktieriem, režisoriem: M. DÄ«trihai (27.12.1901.), V. Meierholdam (9. 02. 1874.), K. Staņislavskim (17. 01. 1863.), V. Visockim (25. 01. 1938.), A. Kurosavam (23. 03. 1910.), B. Brehtam (10. 02. 1898.);
• zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: ceļotajam A. VamberÄ« (19. 03. 1832.), J. Gagarinam (9. 03. 1934.), D. Mendelejevam (8. 02. 1834.), A. M. AmpÄ“ram (22. 01. 1775.), I. Å…Å«tonam (4. 01. 1643.), Å«deņraža bumbas konstruktoram E. Teleram (15. 01.1908.). fiziÄ·im V. Heizenbergam (5. 12. 1901.), atombumbas konstruktoram I. Kurčatovam (12. 01. 1903.1, matemātiÄ·im G. Kantoram (3. 03.1845.);
• literātiem: Dž. Londonam (12. 01.1876.), Dž. Baironam (22. 01. 1788.), E. Pasternakam (10. 02. 1890.), H. Heinem (13. 12. 1797.), R. Rolānam (29. 01.1866.);
•  politiÄ·iem,  valstsvÄ«riem, karavadoņiem:  Mao  Dzedunam (26.12.1893.), ASV valsts sekretāram Dž. Maršalam (31.12.1880.), kancleram K. Adenaueram (5. 01. 1876.), Ä£enerālim A. Deņikinam (16. 12. 1872.), ASV prezidentiem F. D. RÅ«zveltam (30. 01. 1882.) un EndrÅ« Džonsonam (29. 12. 1808.);
• māksliniekam A. MatÄ«sam (31, 12. 1869.);
• mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: F. ŠopÄ“nam (22. 02.1810,), Dž. Rosini (29. 02.1792.), G. F. Hendelim (5. 03.1685.), M. RavÄ“lam (7. 03. 1875.), B. Smetanam (2. 03.1824.).

Venēra Zivīs

ZivÄ«s beidzas VenÄ“ras cikls. Cikla beigās tiek sakopota visa emocionālā pieredze, te jārodas kādam iekSÄ“jam rezultātam. IzjÅ«tām var bÅ«t tieksme iziet ārpus personiskajiem ietvariem, pacelties tiem pāri vai ari visai nepievilcÄ«gā veidā tos zaudÄ“t. IzjÅ«tas šai laika var tvert to, kas notiek kolektÄ«vajā psihiskajā veselumā, piemÄ“ram, tautas dvÄ“selÄ“ vai ari vÄ“l augstākos lÄ«meņos. Var sākties reakcija uz
kādu mitoloÄ£isku sižetu, ko pārdzÄ«vo tautas dvÄ“sele. PÄ“dÄ“ja zÄ«me -ZivÄ«s - ir vienkopus jāsaplÅ«st arÄ« visa VenÄ“ras cikla karmai. Var rasties kroplas vÄ“lmes, neveselÄ«gas tieksmes, nedabiskas jÅ«tu kustÄ«bas. VenÄ“ras cikla finālā iespÄ“jami morāli kritieni; nav atšÄ·irÄ«bas, nav izvÄ“les, un der it viss - gan bezgaumÄ«ba, gan neizvÄ“lÄ«ba, gan izlaidÄ«ba. Ja cilvÄ“ks ir dzimis ar VenÄ“ru ZivÄ«s, viņa jÅ«tu aparāts rezonÄ“ ar loti konkrÄ“tām stÄ«gām kolektÄ«vajā psihÄ“. Tās var bÅ«t loti augstas stÄ«gas - tādā gadÄ«jumā cilvÄ“ks var kļūt par šÄ« kolektÄ«vā lauka garÄ«guma izteicÄ“ju. Bet tās var bÅ«t arÄ« zemas stÄ«gas - tad cilvÄ“ks kļūst par kolektÄ«vās karmas izteicÄ“ju.
Venēra Zivīs ir
• filozofiem, mistiÄ·iem, garÄ«gajiem lÄ«deriem: Porfirijam Ivanovam (19. 02.1898.), Visarionam (14. 01.1961.), mistikim E. SvÄ“denborgam (29. 01.1820.), H. RÄ“rihai (12. 02.1879.), filozofam M. Buberam (8. 02.1878.), M. M. Šneersonam (18. 04. 1902.);
• aktierim K. Sebrim (18. 02.1914.);
• zinātniekiem, konstruktoriem, ceļotājiem: R. Boilam (25. 01. 1627.), lidotājam ÄŒ. Lindbergam (4. 02. 1902.), G. Omam (16. 03. 1787.), T. Edisonam (11. 02.1847.), G. Galilejam (15. 02.1514.), V. Rentgenam (27. 03.1845.);
•  literātiem: H. K. Andersenam (2. 04. 1805.), V. Nabokovam (24. 04.1899.), A. ÄŒehovam (29. 01.1860.), N. Gumiļovam (15. 04. 1886.), ÄŒ. Dikensam (7. 02.1812.), E. Zolā (2. 04. 1840.);
•  politiÄ·iem, valstsvÄ«riem: ASV prezidentiem R. Niksonam (10. 01. 1913.) un R. Reiganam (6. 02. 1911.), V. Ä»eņinam (22. 04. 1870.), V. Molotovam (9. 03.1890.), Å…. HrušÄovam (17. 04.1894.), P. Stolipinam (14. 04.1862.), R. Hesam (26. 04. 1894.);
•  māksliniekiem: V. Serovam (19. 01. 1865.), N. GÄ“ (27. 02. 1831.), K. Maļevičam (23. 02.1878.);
• mÅ«ziÄ·iem, komponistiem: J. S. Baham (31. 03.1685.), V. A. Mocartam (27. 01.1756.), F. Glāsam (31. 01.1937.), F. Mendelsonam-Bartoldi (3. 02.1802.), S. Prokofjevam (23. 04. 1891.), M. Bruham (6. 01.1838.).

 


Pirmā publikācija grāmatā "Dzīves astroloģija" 2005

Citējot neaizmirstiet atsaukties uz www.astropolis.lv